Prioritātes būs tās pašas, kas tika nodefinētas jau pērnajā gadā, stāsta A. Pabriks. Nacionālā mērogā - nostiprināt Nacionālos bruņotos spēkus, zemessardzi un jaunsardzi, ar īpašu akcentu uz sauszemes spēkiem. Reģionālā mērogā - maksimāli tuvināt Baltijas valstis, nodrošināt aizsardzības politikas integrāciju, veicināt sadarbību arī Baltijas un Ziemeļvalstu starpā. Globālā mērogā - ietekmes pieaugums NATO un Eiropas Savienībā, kā arī saikņu stiprināšana ar ASV. A. Pabriks norāda, ka šo mērķu realizēšana ir saistīta ar politisko apņemšanos - ja Aizsardzības ministrijas budžets tiks samazināts un būs mazāks par 1%, tiks ierobežota arī spēja veidot sauszemes spēkus, kā arī nebūs iespējams palielināt virsnieku un ekspertu skaitu NATO, jo viens no kritērijiem ir budžets un iespējas piedalīties operācijās.
Politologs A. Pabriks savu karjeru uzsāka Vidzemes Augstskolā, 1996. gadā kļūstot par tās pirmo lektoru, agrāk viņš prasmes bija izkopis, strādādams par ārštata lektoru Orhūsas augstskolā Dānijā, kur arī ieguva doktora grādu politikas zinātnē. Politikā viņš nonāca 2004. gadā, kad no TP tika ievēlēts 8. Saeimā - viņam tika Ārlietu komisijas priekšsēdētāja un Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāra amati, vēlāk - arī ārlietu ministra portfelis. 2007. gada nogalē viņš atkāpās no ministra amata un drīz vien pēc tam arī izstājās no TP. 2008. gada rudenī A. Pabriks tika ievēlēts par partijas Sabiedrība citai politikai līdzpriekšsēdētāju, no tās viņš tika ievēlēts 10. Saeimā, kura izvēlēja viņu par aizsardzības ministru.