LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers Dienai norādīja, ka, lai gan visu piketējošo organizāciju mērķis ir kopīgs, ikviens uz to nācis ar savu domu, kas sakņojas atalgojuma un sociālo garantiju jautājumā. P. Krīgera vietniece Līvija Marcinkēviča piebilda, ka atsevišķu nozaru arodbiedrību piketi rīkoti arī iepriekš, bet šis ir plašākais pēdējo gadu laikā: «Situācija samilzusi tik ļoti, ka vadzis ir lūzis!»
Pret LDDK ierosinājumu
Mītiņā pūlī no rokas rokā tika padotas parakstu vākšanas lapas. L. Marcinkēviča atklāj, ka paraksti tiek vākti pret Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) sagatavotajiem grozījumiem Darba likumā. Ja tie stāsies spēkā, virsstundu darba atalgojums Latvijā varētu samazināties līdz 50% apmēram no pamatatalgojuma likmes līdzīgi kā citās Eiropas Savienības valstīs. LDDK vēlas arī panākt, lai darba devēji nostrādātās virsstundas darbiniekiem drīkstētu atlīdzināt ne vien finansiāli, bet arī papildu atpūtas laika veidā. Cits priekšlikums paredz, ka arodbiedrības biedra atbrīvošana no darba nebūtu obligāti jāsaskaņo ar arodbiedrību.
«Daudzas normas, kas bijušas spēkā līdz šim, saglabājušās no padomju laikiem un pašreizējā ekonomiskajā situācijā darbojas kā bremzējošs faktors,» norāda LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone. Viņa skaidro, ka iecerētie Darba likuma grozījumi ļaus pielāgot tiesību normas reālajai situācijai Latvijā un atvieglos birokrātisko slogu uzņēmējiem. L. Marcinkēviča tam nepiekrīt: «Ir aplami apgalvot, ka, samazinot virsstundu atalgojuma apmēru, paaugstināsies uzņēmēju konkurētspēja. LDDK cerēja visu nokārtot vienošanās ceļā, tāpēc ar mūsu parakstu vākšanas kampaņu ir ļoti neapmierināta, bet viņiem jāsaprot, ka šīs ieceres ir kardināli pretējas mūsu interesēm. Esmu gandarīta, ka piketētāju ir daudz, - cilvēki saprot, ka Latvijā kabineta cīņās un ķēķa sarunās taisnību nevar izcīnīt.» A/s Valmieras stikla šķiedra arodorganizācijas priekšsēdētāja Mudīte Virza Dienai norādīja, ka daudziem samaksa par virsstundām veido trešdaļu algas. «Jā, Eiropas bagātajās valstīs 50% piemaksa pie pamatlikmes ir pietiekama, bet mums tas būs apsmiekls!» viņa uzskata.
Katram savas prasības
Mītiņā sastaptās Latvijas Onkoloģijas centra arodorganizācijas pārstāves norādīja, ka aktīvi iesaistās parakstu vākšanā, jo nevēlas, lai LDDK iecerētie grozījumi tiktu pieņemti. Viņuprāt, ja ar parakstu vākšanu mērķis netiks sasniegts, radīsies pamats apšaubīt arodbiedrību pastāvēšanas jēgu. Savukārt divas Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas darbinieces uz piketu bija ieradušās, domājot par nākotni: «Mums tagad ir minimālā alga, bet pensija būs vēl mazāka, turklāt nav zināms, pēc cik gadiem un vai vispār pie tās tiksim.»
Latvijas valsts iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības (LVIPUFDA) priekšsēdētājs Andrejs Jirgensons norādīja, ka viņa vadītā organizācija vēlas, lai ierēdniecībā tiktu izlīdzinātas sociālās garantijas: «Piemēram, Finanšu ministrijas pakļautībā esošo iestāžu darbiniekiem pienākas dažādi labumi - gan polises, gan prēmijas, bet Nodarbinātības valsts aģentūrā strādājošajiem - tikai algas, turklāt daudz zemākas. Pašreizējā līdzekļu pārdales kārtība ir netaisnīga, un mēs ne tikai piketēsim, bet arī rakstīsim sūdzību Eiropas Savienības atbildīgajam komisāram!» Pie piketētājiem iznāca arī finanšu ministrs Andris Vilks (V) un Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens (V). Pēc tam kad Eiropas Arodbiedrību konfederācijas ģenerālsekretāra vietnieks Patriks Išers uzrunāja klātesošos, sakot, ka Latvijā īstenotās taupības politikas sekas ievērojami pārsniedz sociāli pieļaujamās robežas, viņi kopā devās uz sarunu pie Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V).