Tas bija koalīcijas līguma pārkāpums, bet, pateicoties Zaļo un Zemnieku savienības atbalstam, neizraisīja tālejošākas sekas. Atjaunotās Latvijas pirmais Valsts prezidents Guntis Ulmanis nedomā, ka valdība var mainīties. «Iespējas ir. Ja Vienotība demonstrētu stingrāku mugurkaulu, valdība varētu krist,» teica G. Ulmanis.
Pirms šonedēļ iecerētajām premjera Valda Dombrovska (Vienotība) sarunām ar Reformu partiju (RP) un VL-TB/LNNK, kā arī opozīcijā esošo ZZS Diena lūdza novērtēt koalīcijā notiekošo cilvēkiem, kas to vēro no malas, bet bijuši saistīti ar politiku. Viņi mudināja arī partijas palūkoties uz sevi no malas, jo vēlētājiem esot grūti saprast, kurš ar kuru strīdas un - kāpēc, bet rodas nepatika pret varu kopumā. G. Ulmanis, kurš dzīvo arī ārpus Rīgas, gan domā, ka cilvēkiem ir interese par politiku: «Laukos cilvēki ļoti rūpīgi visam seko līdzi. Aizejiet pie kaimiņiem, visu izstāstīs.» G. Ulmanim ir iespaids, ka VL-TB/LNNK pat bija priecīga, ka ZZS nobalsoja par budžetu, jo «viņi negrib gāzt valdību, bet tikai nodemonstrēt savu pozīciju». Tas esot ļoti pazīstams TB/LNNK un tagad - Nacionālās apvienības rokraksts. «Viņi vienmēr izvirza lielas problēmas bez sevišķas motivācijas, ko pamato ar savām šaurajām interesēm,» teica G. Ulmanis.
Kad RP un VL-TB/LNNK vienojās par ciešāku sadarbību, kas padara neiespējamu citas valdības izveidošanu bez Saskaņas centra, Vienotības līdere Solvita Āboltiņa šajā nopietnajā paziņojumā saskatīja tikai bērnišķīgu spēlēšanos smilšu kastē. Imanta Parādnieka (VL-TB/LNNK) atbildes reakcija bija tādā pašā līmenī, nosaucot S. Āboltiņu par politisko mammu. J. Ikstens domā, ka uz koalīcijas partiju attiecībām jāraugās ne tikai nākamajā gadā gaidāmo Eiropas Parlamenta un Saeimas vēlēšanu kontekstā, bet «ilgstoši sūrstošajā ietekmes sadalījumā». Nacionālā apvienība ir bijusi kā jaunākais brālis ar uzmestu lūpu, bet Vienotība bija pieradusi diktēt. «Tagad Vienotība apjauta, ka partneri to vairs nerespektē. Reformu partijas un Nacionālās apvienības sabloķēšanās radīja viņiem šoku,» sacīja politologs. Viņš Vienotības problēmu redz tajā, ka krīzes pārvarēšanai tik piemērotais V. Dombrovskis vairs nav tik spēcīgs, lai īstenotu jauno prioritāti - ekonomisko attīstību. Partneri to ir pamanījuši un izmanto.
Bijušo Saeimas deputātu Jāni Lagzdiņu šie konflikti «totāli kaitina, jo cilvēki domā - ja viņi tur strīdas, tad nestrādā». VL-TB/LNNK vēlētāju daļai varbūt arī ir pieņemama šāda nacionālās stājas demonstrēšana, bet Vienotības vēlētāji, pie kuriem piederot arī viņš, gaida rezultātu un stabilitāti. No konfliktiem ieguvējs būs Saskaņas centrs un daļēji arī Zaļo un Zemnieku savienība, uzskata J. Lagzdiņš. Arī J. Ikstens ieguvējus redz ārpus koalīcijas, taču svarīgi būšot, kā partijas spēs paskaidrot savu pozīciju pēc panāktā kompromisa, lai pārliecinātu sabiedrību, ka tieši viņi šajā cīniņā ir uzvarētāji.
Bijušais deputāts Imants Kalniņš cilvēciski saprotot partiju vēlmi demonstrēt savu nostāju. Taču, ja par tik svarīgiem jautājumiem nevienojas līdz balsojumam, viņaprāt, koalīcija nav spējīga pilnvērtīgi darboties. «Šī situācija nav kvalitatīva un nevienam nenāk par labu. Tas ir strupceļš. Katrai pusei vajadzēja sabiedrībai argumentēti izskaidrot savu nostāju,» uzskata I. Kalniņš. Ir informācija, ka VL-TB/LNNK gatavo skaidrojumu par uzturēšanās atļauju tirdzniecības ietekmi uz ekonomikas attīstību, kas izraisīja šo strīdu, taču, pēc I. Kalniņa domām, tas būs novēloti. Bijušais Saeimas deputāts Kārlis Leiškalns teica: «Tas demaršs, kas bija pagājušajā ceturtdienā, jau iet pāri rāmjiem. Politiski to var izskaidrot, bet vēlētājiem tādas lietas nepatīk.» Viņa skatījumā Vienotība apzinās premjera partijas atbildību - situācijā, kad budžetā atkal ir nauda, to nedrīkst ar vieglu roku iztērēt. Taču te jau parādās arī savstarpējās konkurences moments, ko Vienotība izraisīja pašvaldību vēlēšanu kampaņā, ieejot VL-TB/LNNK nacionālajā nišā.