Sanktpēterburgas Valsts universitātes diplomātijas studiju vadītājs Staņislavs Tkačenko norādīja, ka pušu starpā pārsvarā valda ekonomiskā sadarbība, bet politiskos kontaktus Krievijai vairāk tīk veidot ar lielvalstīm.
Latvijas Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis (V) norādīja, ka jāņem vērā Krievijas intereses reģionā, kā arī fakts, ka Baltijas valstis ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis. «Mēs esam NATO locekļi, un Maskavai ir jārunā ar Briseli, tas maina perspektīvu.» Pēc Aizsardzības ministrijas pārstāvja teiktā, Latvijas un Krievijas attiecības ir kļuvušas daudz pragmatiskākas.
Turpretim bijušā ASV prezidenta Džimija Kārtera nacionālās drošības padomnieks Zbigņevs Bžezinskis videouzrunā konferences dalībniekiem uzsvēra, ka īstermiņā Rietumu attiecībās ar Krieviju ir pamats bažām, bet ilgtermiņa perspektīvā ir cerības uz konstruktīvām attiecībām. Z. Bžezinskis prognozēja, ka ilgtermiņā Krievija kļūs veiksmīgs Rietumu partneris un runas par Āzijas savienību beigsies.
Bijušais ASV prezidenta padomnieks skaidroja, ka nākamajā vai tuvākajās divās desmitgadēs Krievija piedzīvos iekšējās transformācijas, proti, patlaban pie varas esošais Vladimirs Putins, kurš esot nostalģiski noskaņots pret Padomju Savienību, lolo cerības par Āzijas savienības izveidi, taču šis mērķis neesot balstīts realitātē. Krievijas ekonomika stagnējot un ir atkarīga no energoresursu eksporta, bet valsts vidējais iedzīvotāju slānis esot vairāk orientēts uz Rietumiem, proti, krievi mācās un ceļo uz Rietumiem un pārņem Rietumu dzīvesstilu.
Vācijas aizsardzības ministra parlamentārais sekretārs Kristians Šmits norādīja, ka par briestošām pārmaiņām Krievijā liecina aizvien pieaugošais baiļu trūkums no valsts varas. Vienlaikus viņš brīdināja, ka neredz pamatu Bžezinska optimismam ilgtermiņa nākotnes prognozēs.
Maskavas Kārnegī centra pārstāve Lilija Ševstova sacīja, ka Putina formālā atgriešanās pie varas, kuru progresīvākā sabiedrības daļa nevēlas atzīt par leģitīmu, ir labākais, kas pēdējā laikā noticis, jo pretējā gadījumā visi, arī ASV, ticētu Dmitrija Medvedeva modernizācijai.
Rīgas konferenci organizēja Latvijas Transatlantiskā organizācija sadarbībā ar Aizsardzības ministriju un Ārlietu ministriju. Gadskārtējais augsta līmeņa drošības un ārpolitikas forums jau septīto gadu pulcēja vairāk nekā 300 pašmāju un augsta līmeņa ārvalstu ekspertus, politiķus, diplomātus, akadēmiķus, žurnālistus un uzņēmējus.
LETA