Vienkāršs. Darīju savu darbu... Tajā laikā, darot manu darbu, nomainījās laikam sešas valdes. Vienā brīdī pienāca arī mana kārta.
Jūs bijāt pirmais vadītājs, kurš ir nevis politisks ieliktenis, bet tomēr no paša pasta vides.
Savā laikā jau Gints Škodovs bija no pasta. Par pārējiem ir grūti spriest, kurš tur kā ir bijis saistīts ar politiku. Neesmu mēģinājis par to arī sevišķi interesēties. Katrā ziņā pārējie pēc tam, kopš Škodovs aizgāja, nebija no pasta vides, tas gan.
Jūs pārņēmāt uzņēmumu bēdīgā stāvoklī - kā tādu, kas strādā ar lieliem zaudējumiem.
Jā.
Vai nebija bail tādu uzņēmumu pārņemt?
Godīgi sakot - nē. Man šajos gados, redzot to, kā uzņēmums strādā, un to, kas tajā notiek, bija pilnīga pārliecība, ka uzņēmumu var sakārtot un ka var panākt, lai tas strādā ar pozitīvu rezultātu. Un vispār... to vajadzēja mācēt - novest uzņēmumu tik tālu, cik tas bija novests.
2012. gads ir pabeigts ar peļņu pretstatā iepriekšējam laikam ar zaudējumiem. Neatklāsiet noslēpumu, uz kā rēķina ir šī peļņa?
Nav tur nekā jauna. Stājoties šinī amatā, nomainījās visa valde. Arī toreiz ministra Roņa jautājums bija - kādas būs darbības, lai šo uzņēmumu no esošā stāvokļa izvestu. Arī toreiz es teicu, ka pirmais plāns ir samazināt administratīvās izmaksas, jauni pakalpojumi, pakalpojumu rentabilitātes uzlabošana un nekustamā īpašuma jautājumu sakārtošana...
Rentabilitāte un īpašumu sakārtošana - vai tas paredz arī mazo pasta nodaļu likvidēšanu lauku rajonos?
Pagājušajā gada laikā neesam nevienu lauku nodaļu likvidējuši. Šobrīd noteikumi mums to neļauj darīt. Tāpēc ir šīs pasta piegādes vietas jāsaglabā, tikai jautājums, kādā veidā mēs to darām. Ja runājam par īpašumiem, daudzos gadījumos izdevīgāk ir īrēt telpas, kas varbūt atrodas izdevīgākā vietā nekā šobrīd. Tajā pašā laikā īpašumus, kas ir pasta rīcībā, nodot uz atsavināšanu, tādā veidā ekonomējot līdzekļus. Pasts nav nekustamā īpašuma apsaimniekotāju firma.
Esmu lasījis komentārus, ka pasts veic arī sociālās funkcijas un nevar būt tā īsti rentabls biznesa uzņēmums. Jūs it kā pierādāt pretējo.
Var būt rentabls, tas ir atkarīgs droši vien no visa kopuma - kā to pakalpojumu sniedz, un kā uztur lielo saimniecību.
Un tomēr - vai jūs teiktu, ka Latvijas pastam ir jāveic sociālā misija?
Jāveic pastam tas nav, neviens to pienākumu nav uzlicis. Arī pastnieku darbalaikā šādi pienākumi netiek iekļauti. Varu pateikt tikai to, ka bieži vien pastnieks, īpaši laukos, ir vienīgais cilvēks, ar ko pensionāri, īpaši viensētās dzīvojošie, sazinās. Pastnieks ir tas, kas viņiem aiznes maizi un pienu. Pastnieki to dara no savas labās gribas. Aizliegt mēs to nevaram un nevēlamies. Mums tikko bija gadījums, ka pilnīgi konkrēti pastnieks izglābj cilvēkam dzīvību. Viņš katru dienu viņam nes avīzes. Tad viņš vienu dienu aiziet, otru, trešā dienā dzird, ka kāds iekšā vārgā balsī sauc - palīgā! Izsauc policiju, atbrauc mediķi, cilvēku aiztransportē uz slimnīcu. Bieži pastnieks ir tas, kurš paziņo, ka cilvēkam ir slikti. Diemžēl ir arī gadījumi, ka pastnieks atklāj, ka cilvēks ir miris. Ir arī tā - pastnieks aiznes maizi un pienu. Ir vēl viena lieta. Daudziem šķiet, ka pasts vēl aizvien ir budžeta iestāde. Atceros - pirms kaut kādiem gadiem mums tika iekšēji taisīta aptauja, kurā ap 40% darbinieku uzskatīja, ka mēs saņemam naudu no budžeta. Ceru, ka šobrīd vairs tā nav, ar darbiniekiem mēs ļoti daudz komunicējam. Tas, ka mums ir kompensācija par preses piegādi, tas ir cits jautājums, bet budžeta dotācijas nesaņemam. Neskatoties uz visu, mēs esam komerciestāde.
Algas pastniekiem, par ko daudz tika runāts?
Pārāk daudz ir runāts. Esmu jau teicis, ka bagāža, ar kuru saņēmām pastu, ir diezgan nopietna. Ir kredīti un iepriekšējos gados uzkrātie zaudējumi. Līdz ar to šis jautājums ir risināts citādi. Esmu to teicis darbiniekiem un arodbiedrībām, kas mūsu darbību cieši uzrauga, ka pie pirmās iespējas darbiniekiem tiks veiktas papildu piemaksas vai naudas pielikums. Kamēr neesam guvuši pārliecību par stabilu stāvēšanu uz kājām un tikuši galā ar savām parādsaistībām, tikmēr mēs ejam citādu virzienu. Mēs algas nepaaugstinām, bet pie pirmās iespējas darbiniekus prēmējam. Protams, tos, kuri strādā labi un kvalitatīvi, bez kaut kādiem disciplinārsodiem. Pirmais gadījums bija pagājušā gada beigās. Redzējām, kā uzņēmums ir pabeidzis gadu, un atradām iespēju daļu no peļņas novirzīt darbinieku trenēšanai. Arī šogad pie pirmās iespējas tas tiks darīts.
Vai pastam laiks netikšķ beigu virzienā, ņemot vērā moderno pasauli, elektronisko saziņu un vēstuļu nesūtīšanu?
Tā no malas varētu likties, ka tā pasaule mainās. Ir tā, ka mēs, pasts, mēģinām mainīties šai pasaulei līdzi. Tā ir tā lieta, ka runa ir par jauniem pakalpojumiem, ko ieviešam. Jaunā pasaule mums ļoti asociējas ar iepirkšanos interneta veikalos. Bet, izrādās, šinī gadījumā jaunā pasaule bez vecās vispār iztikt nevar. Nopērkot kaut ko Amerikā vai Ķīnā, vai Taivānā, cilvēkam produkts ir jāsaņem. Šeit jau nu kā reiz pasts ņem aktīvu dalību šo lietu piegādei iedzīvotājiem.
Man kāda kolēģe lūdza jautāt par šo lietu. Viņa interneta veikalus lieto, un šī faktiski ir viņas vienīgā saskarsme ar pastu. Saņemot vēstuli par sūtījuma piegādi, viņa iet uz pasta nodaļu, kur parasti ir garas rindas ar pensionāriem un grūtības tikt klāt savai ekskluzīvajai precei.
Tas ir tas, ko es nepabeidzu teikt. Šobrīd jau no septembra sākās pilotprojekts. Iedzīvotāji, jau zinot, ka piegādātājs viņiem ir pasts, veicot savu pasūtījumu un adresē ierakstot speciālo kodu, kuru var iegūt mājaslapā, var pasūtīt sūtījumu uz to vietu, kur viņš vēlas šo sūtījumu saņemt. Varbūt tā ir pasta nodaļa, es nezinu, Alfas tirdzniecības centrā. Tie var būt mūsu sadarbības partneri, pašreiz Statoil uzpildes stacijas, kas darbojas visu diennakti. Tās iespējas ir. Un mēs to nodrošinām, vajag tikai vienu lietiņu. Ierakstīt kodu, viss. Pat ar muitojamām lietām cilvēks vienkārši aiziet, viņam nebūs jākārto formalitātes par muitas jautājumiem. Viņš vienkārši aizies, samaksās savu naudu par pakalpojumu un varēs saņemt uz vietas sūtījumu.
Dažiem nepatīk, ka pasts ir iesaistījies ātro kredītu saņemšanas procedūrā.
Mēs tos neizsniedzam, esam tikai vieta, kur cilvēki var paši izdarīt izvēli - saņemt tos vai ne. Mums nav nekādas saistības ar kredītu izsniegšanu, tas ir tikai informācijas apmaiņas punkts. Mēs saņemam iesniegumus, nosūtām. Tad tos pārbauda, ja piekrīt kredītu izsniegt, tad mēs cilvēkam iedodam to naudu.
Tātad jūsu darbinieki nemēģina pensionārus pierunāt ņemt šo kredītu?
Absolūti ne. Domāju, ka pat tieši pretējo. Cenšas atrunāt.
Cik liela ir Latvijas pasta impērija - darbinieku skaits, apgrozījums?
Impērija ir diezgan liela, ja mēs to tā saucam. Pašlaik aptuveni 4200 darbinieku, 600 pasta pakalpojumu sniegšanas vietu visā Latvijā. 270 transporta vienību, apgrozījums iepriekšējā gadā - aptuveni 40 miljoni latu.
Kā pastā jūt - krīze Latvijā ir beigusies?
Jāsaka, ka pagājušā gada laikā mums nav tādu kritumu pasta nozarē, kādi bija iepriekšējos gados. Līdz ar to var domāt, ka zināma stabilitāte ir iestājusies.
Vai jūsu ienākumu avoti nav arī ārzemju latvieši, kas sūta pakas uz mājām?
Nevar teikt, ka liels, bet šis paku sūtījumu skaits no Anglijas puses un Īrijas ir diezgan ievērojams. Bet tā plūsma ne palielinās, ne samazinās, tā ir diezgan konstanta. Mēs ik nedēļu saņemam vienādu apjomu. Bet, ja runājam par sīkpakām no Amerikas vai trešās pasaules valstīm, tur šie apjomi pieaug. Cilvēki izmanto arvien vairāk iespēju iepirkties virtuālajā vidē.
Jums ir noteikta Latvijas filatēlistu iepriecināšanas politika?
Ņemot vērā to, ka pasts Latvijā nodarbojas ar marku emisiju, tad katru gadu ir šis plāns, cik jaunu marku mēs izdodam. Ir emisijas komisija, filatēlijas biedrības un pasta pārstāvji. Mēs ik gadu saņemam iesniegumus, izvērtējam šos iesniegumus. Ir gadījumi, ka iesnieguma pieteicējs līdzi dod skices, kādu viņš gribētu redzēt marku. Mākslinieks strādā pie šiem jautājumiem, un katru gadu markas tiek izdotas. Bet, vai tas ir tādēļ, lai iepriecinātu filatēlistus, domāju, ka nē. Tas ir viens no maksāšanas līdzekļiem.
Vai marka vēl ilgi saglabāsies kā maksāšanas līdzeklis?
To ir grūti pateikt. Šobrīd tas ir, un piekritīsiet - ir patīkami apskatīties uz glītu marku.
Par pasta tirgus liberalizāciju un ar to saistītiem likuma grozījumiem...
Jā, tie tika sākti jau pagājušajā gadā. Tur jau procesam vajadzēja beigties līdz pagājušā gada beigām. Kā tas gadās, varbūt tik raiti negāja. Bet šogad martā Tautsaimniecības komisijā šie grozījumi Pasta likumā tika akceptēti un Saeimā pieņemti. Šobrīd likums atrodas pie prezidenta izsludināšanā.
Ko jūs teiksiet tiem kritiķiem, kas saka, ka jums ir izdevies ar šiem labojumiem saglabāt vai nodrošināt monopolstāvokli?
Jā, es gan nesaprotu, kādā veidā mums izdevies to saglabāt. Patlaban saskaņā ar šo likumu Latvijas pasts ir noteikts kā universālā pakalpojuma sniedzējs. Tas nozīmē, ka Latvijas pasts saskaņā ar noteiktajiem tarifiem, kurus nosaka regulators, konkrētai preču grupai - vēstulēm un pakām līdz noteiktam svaram - sniedz vienādi pakalpojumu visā Latvijas teritorijā visiem Latvijas iedzīvotājiem un juridiskām personām.
Un tikai Latvijas pasts ir šī pakalpojuma sniedzējs?
Tāds jebkurā valstī ir tikai viens, šāds pakalpojuma sniedzējs. Tirgus liberalizācija un viss šis jautājums paredz, ka nākamgad Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai bus jārīko konkurss, kurā viņi tad noteiks turpmāko universālo pasta pakalpojuma sniedzēju, kas izvēlēts konkursa kārtībā.
Ja runā par monopolstāvokli un it kā negodīgu konkurenci, parasti piemin kompensāciju fondu. Tur it kā citiem šī servisa sniedzējiem būs jāiemaksā, lai kompensētu jums zaudējums.
Pēdējā redakcijā Pasta likuma grozījumos tika pieņemts, ka universāla pakalpojuma sniedzējam arī šī nauda būs jāiemaksā fondā.
Kas tādā gadījumā no šī fonda saņems naudu?
Saņems universālā pakalpojuma sniedzējs - ja tam no šī universālā pakalpojuma rodas zaudējumi, tad no šī fonda tos atmaksās.
Tas mehānisms līdz galam nav izstrādāts, jo ir jābūt Ministru kabineta noteikumiem par šo tēmu...
Elektrības liberalizācija draud ar cenu pieaugumu, līdzīgu risku min sakarā ar iespējamo gāzes tirgus liberalizāciju. Vai pasta nozares liberalizācija nenovedīs pie pasta pakalpojumu cenas celšanās?
Tāpēc jau veido šo zaudējumu segšanas fondu. Šobrīd runa par cenu pacelšanu pasta pakalpojumiem nav. Tāpēc, ja sniedzējam rodas zaudējumi, tos atmaksā no šī te fonda.
Jūs esat universālā pakalpojuma sniedzējs. Tas nozīmē, ka jums jānodrošina Latvijas tālākie lauki. Brīvie komersanti, visticamāk, darbosies Rīgā vai pilsētās, kur pasta pakalpojumi ir rentabli. Vai tā pati par sevi jau nav negodīga situācija?
Tā varētu būt negodīga. Bet šajā gadījumā Pasta likuma grozījumos pieņēma vēl vienu likuma normu - universālā pakalpojuma sniedzējiem ir tiesības, ka ar atsevišķiem noteikumiem var tikt piemēroti īpašie tarifi. Pieņemsim, ja par Rīgu, tad visiem ir skaidrs, ka piegāde Rīgā ir lētāka nekā no Rīgas uz Zilupi.
Kam tad jūs to īpatnējo tarifu lietosiet - Zilupei vai Rīgai?
Šis īpašais tarifs izvēlēts, lai varam konkurēt arī ar citiem komersantiem. Citādi visu to, kas ir izdevīgs, paņem citi, mums jānodrošina lauki, kas atkal ir zaudējumi, un tie jākompensē no fonda. Tas ir tāds riņķa dancis. Līdz ar to universālā pakalpojuma sniedzējam būs tiesības piedāvāt citādus šos tarifus.
Piemēram, ja klients ir Rīgas dome, kurai vajag izplatīt sūtījumus. Tā prasa, par kādu cenu piedāvājam. Parasti vinnē tas, kas piedāvā zemāko cenu. Ja šī norma likumā nebūtu izgrozīta, mums šajā konkursā pat nebūtu jāpiedalās, jo tik un tā būtu skaidrs, ka ar savu regulēto tarifu zaudēsim. Bet tagad likums paredz, ka principā varam konkurēt ar citiem tirgus dalībniekiem.
Uzskatāt, ka pašlaik no Saeimas puses šī lieta ir sakārtota?
Lielos vilcienos ir sakārtota. Jautājums ir par kompensācijas fondiem, tur vēl jāizstrādā MK noteikumi.
Jūs minējāt, ka nākamgad regulatoram būs jāsludina konkurss universālā pasta pakalpojuma sniedzējam. Jūs pieklājības pēc sakāt, ka būs vel kāds cits, vai tomēr redzat, ka kāds varētu būt jums reāls konkurents?
Šodien es, godīgi sakot, neredzu, ka būtu uzņēmums, kas ir gatavs izveidot tīklu ar 600 pasta nodaļām un pusotru tūkstoti pastnieku, lai nodrošinātu pakalpojuma prasības. Kas būs pēc pusgada, es nezinu. Varbūt kādam rodas interese investēt šāda tīkla izveidē.
Vai pasts ir gatavs eiro ieviešanai?
Mēs esam iesaistīti šajā procesā, kur pasta nodaļas tiks izmantotas kā eiro apmaiņas vietas tur, kur bankām nebūs iespējas to nodrošināt. Visas markas, kas izlaistas šogad, ir norādītas ar dubultnominālu gan eiro, gan latos. Mēs valstī pirmie esam ieviesuši eiro.