«Mums katru dienu uz zvanu centru 117 zvana cilvēki un prasa, kas tagad notiks. Patiesībā 2011. gada 22. novembrī mēs neko citu nevaram atbildēt kā to, ko izlasām presē,» par situāciju ar nacionālo komerctelevīziju nākotni otrdien pēc Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes saka Lattelecom pārstāvis Toms Meisītis. Vienlaikus viņš teic, ka neviena no televīzijām nav oficiāli informējusi par līguma laušanu un komunikācija notiekot tikai caur presi. Savukārt TV3 ģenerāldirektore Baiba Zūzena apgalvo pretējo: «Mēs to situāciju esam izklāstījuši ļoti skaidri, un viņi to ļoti labi zina. Apgalvot to [ka kaut kas nav skaidrs], protams, viņš var, bet cik konstruktīvi tas ir.»
Arī Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis (Zatlera Reformu partija) rosināja Lattelecom tomēr pārskatīt apraides tarifus. Patlaban katra komerctelevīzija par apraidi gadā maksā 650 tūkstošus latu, V. Dombrovskis šo summu ieteica samazināt līdz 400 tūkstošiem latu. «Esošajos apstākļos es šādas iespējas nezinu,» uz to atbild T. Meisītis. Lattelecom noteiktie tarifi esot «pamatoti», ņemot vērā Latvijas «unikālo situāciju», viņš klāsta. «Latvijā pilnībā visu ciparu televīziju un arī pāreju uz ciparu televīziju nodrošināšanu finansē tirgus, tātad valsts finansēšanā nepiedalās. [..] Visi šie izdevumi faktiski ir jāatpelna trijos gados un septiņos mēnešos. [..] Trešais ir tehnoloģiskie iemesli. Latvijā ietekmēja teritorijas forma un izmērs,» tādēļ tarifus samazināt neesot iespējams, klāsta Lattelecom pārstāvis.
«Vēl joprojām mēs neredzam vēlmi skatīt situāciju kompleksi. Ir fakta konstatācija, ka situācija ir sarežģīta, kā risināt - nezinām,» pēc komisijas sēdes Dienai sacīja B. Zūzena. Vēl viens iespējamais nacionālo komerctelevīziju glābšanas riņķis ir Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteiktā iespēja nodot to rīcībā 15% no sabiedriskā pasūtījuma. Summa, ko saņemtu televīzijas, būtu līdzvērtīga apraides maksai. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome iepriekš norādījusi, ka tam būtu nepieciešami papildu līdzekļi, savukārt Finanšu ministrija jau paspēja ielikt kāju durvīs, paziņojot, ka tās rīcībā brīvu līdzekļu vairāk nav. Taču komerctelevīzijas vēl liek cerības uz Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, kura lūgs valdību līdzekļus nākamā gada budžetā šim mērķim atrast.