Tas ir koalīcijas līguma pārkāpums, kas apgrūtina koalīcijas darbu, atzina premjers V. Dombrovskis. Taču izlēmīgāku rīcību viņš nesteidza demonstrēt. Uz jautājumiem par sekām, premjers atbildēja, ka «par tālākiem soļiem pāragri spriest», «kad pienāks tas brīdis, tad arī lemsim». Saeimas ārkārtas sēde, kuras darba kārtībā būs VL-TB/LNNK ierosinātais balsojums par neuzticību ministram, varētu notikt piektdien, jo nākamajā nedēļā sākas sesiju starplaiks. Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis uzskata, ka VL-TB/LNNK ir devusi iespēju šī balsojuma iznākumu noteikt Saskaņas centram. Zaļo un Zemnieku savienība jau ir paudusi atbalstu ministra demisijai, kas ir saprotama opozīcijas partijas taktika. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis uzsvēra, ka šajā situācijā kādam ir jāuzņemas politiskā atbildība, jo «šie cilvēki bija pelnījuši nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa klusumā». Taču, kā jau līdzīgos gadījumos pieredzēts, SC frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs neatklāj, vai frakcija varētu atbalstīt ministra demisiju, taču domā, ka šī sēde «būs labs iemesls aprunāties par daudzu iekšlietu sistēmas suverēno struktūru mijiedarbību ilgākā periodā».
Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars pēc koalīcijas sēdes vispirms atgādināja, ka, apstiprinot satiksmes ministru Anriju Matīsu ar opozīcijas balsīm, Vienotība arī pārkāpusi koalīcijas līgumu. Taču abi gadījumi neesot salīdzināmi, jo «šī ir ārkārtas situācija,» kurā pret miermīlīgiem gājiena dalībniekiem bija vērsta «emocionāla vardarbība». Ja iekšlietu ministrs būtu atvainojies vai saucis kādu pie atbildības, tad arī VL-TB/LNNK nebūtu varbūt tik asi reaģējusi, bet tā vietā ministrs norādījis, ka kārtība bijusi nodrošināta, skaidroja R. Dzintars.
Koalīcijas partneri vienojušies izveidot darba grupu, kas divu mēnešu laikā sagatavos nepieciešamās izmaiņas likumā, lai šādas situācijas nākotnē vairs nebūtu iespējamas. Vienotība, Reformu partija un arī daži NA biedri jau norādījuši uz Rīgas domes atbildību, jo Drošības policija bija pašvaldību informējusi par riskiem, kas var rasties, ja vienā laikā un vietā ir divi pasākumi. «Drošības policija uzskata, ka galvenais risks ir saistīts ar verbālu un fizisku konfrontāciju, kas var novest pie sabiedriskās kārtības un drošības pārkāpumiem pasākumu laikā,» sacīts Drošības policijas vēstulē Rīgas domei. Tikmēr Rīgas domes izpilddirektors Juris Radzevičs (GKR) atgādina, ka pērn dome aizliedza atsevišķus pasākumus, bet tiesa pēc tam tos atļāva. Pasākumu rīkotājiem nebija jāsaņem atļauja, bet tikai jāiesniedz domē pieteikums, norāda J. Radzevičs.
Šis nav vienīgais jautājums, kas radījis nemieru koalīcijā. Šobrīd uzmanība pievērsta arī Rīgas brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova darbības vērtēšanai. Savulaik ostu jautājuma dēļ krita Einara Repšes (JL) valdība. Pretrunas radušās arī starp premjeru un ekonomikas ministru Danielu Pavļutu (RP) par kapitālsabiedrību pārvaldību, pretestību radījusi iecerētā Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Jura Pūces rotācija. Iespēja, ka nāksies veidot jaunu valdību ar V. Dombrovski kā premjeru tām pašām partijām, bet ar izmaiņām ministru sastāvā un mazāku Reformu partijas ietekmi vairs nešķiet tik neticama.