«Mērķtiecīgi uz to virzoties, esam kļuvuši par izglītības uzņēmumu, jo gan mūsu radītie produkti, gan pakalpojumi, ko piedāvājam, ir orientēti uz Latvijas izglītības nozari no pirmsskolas līdz vidusskolai. Produktu attīstība, kas tiek sekmēta visu šo periodu, ir pakārtota izglītības standartam, vienlaikus meklējot risinājumus, kā sekot līdzi pārmaiņām, kas notiek izglītībā, turklāt gan pasaulē, gan Latvijā. Es ceru, ka pārmaiņas būs arvien intensīvākas. Diemžēl esmu novērojis, ka izglītības joma moderno tehnoloģiju izmantošanas ziņā nespēj tik ātri tikt līdzi laikam kā, piemēram, medicīna. Taču Lielvārds cenšas šīs pārmaiņas intensīvi ieviest tirgū un būt attīstības procesa veicinātājs,» uzsver SIA Lielvārds dibinātājs, līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Aivars Gribusts.
Ar spēcīgām tradīcijām
Uzņēmums Lielvārds izstrādā saturu mācību literatūrai no 1. līdz 12. klasei latviešu valodā, matemātikā, dabaszinībās, ķīmijā un fizikā. No uzņēmuma skatpunkta raugoties, nav būtiski, kādā formā skolas piedāvājumu lieto - izdrukātu uz papīra vai digitāli datorā.
A. Gribusts uzsver, ka Lielvārds tiek «pieskaitīts pie izdevējdarbības nozares», bet viņš nevērtē darba rezultātus, skaitot, cik daudz jaunu grāmatu izdots, un orientējoties uz iespējami lielāku izdoto grāmatu skaitu, bet gan priecājas, ka secīgi izdevies attīstīt, piemēram, sākumskolas jauno integrēto kursu, kurā latviešu valoda, matemātika un dabaszinības tiek mācītas saskaņoti un to dara viens skolotājs. «Mācību procesā skolēns apgūst zināšanas un prasmes, skolas laikā veidojas arī rakstura iezīmes, bet līdz šim, strādājot pie mācību satura un formas, kā to apgūt, par to netika domāts. Mēs cenšamies šo tradīciju mainīt,» stāsta A. Gribusts. 2015. gada nogalē Lielvārds sāka sadarbību ar Eiropas vadošajiem mācību līdzekļu ražotājiem, lai varētu Latvijas skolās piedāvāt dažādas iekārtas dabaszinībām, fizikai, ķīmijai. Šogad aprit arī desmit gadu, kopš Lielvārds Latvijā pazīstams kā interaktīvo tehnoloģiju piedāvātājs. Šīs tehnoloģijas mācību procesu ļauj padarīt daudz interesantāku.
«Viens no izaicinājumiem - vai un kā spējam mērķtiecīgā mācību darbā iesaistīt skolēnus, lai viņi iedziļinātos un izprastu saturu. Angļu valodā to sauc par deep learning, kas ir pretstats surf learning jeb virspusējam mācīšanās darbam,» skaidro Lielvārda vadītājs, kuram pašam ir fiziķa izglītība un kurš savulaik karjeru sācis kā fizikas skolotājs.
Tas bija laikā, kad Latvijā tikko bija atjaunota neatkarība, bija piemērots laiks jauniem izaicinājumiem, un tieši tad - 1992. gada janvārī - tika dibināts apgāds Lielvārds. «Man kā fizikas un informātikas skolotājam šķita, ka varam Latvijā radīt savu izglītības saturu, ne tikai izmantot to, kas līdz tam bija nācis no austrumu kaimiņiem. Biju izveidojis pirmo datorklasi - jau 1986. gadā Lielvārdes vidusskolā. Aprunājoties ar Latvijas Universitātes fizikas profesoru Edvīnu Šilteru, kurš bija dedzīgs Latvijas izglītības satura entuziasts, secinājām, ka ir īstais brīdis darboties. Mans sirdsdarbs bija latgaliešu ābece, ko 1992. gadā veidojām kopā ar Juri Cibuļu un Lidiju Leikumu. Tas arī bija pirmais darbs, ko veicām kā uzņēmums Lielvārds. Paralēli vajadzēja apgūt arī uzņēmējdarbības pieredzi,» atceras A. Gribusts. Apgādā Lielvārds sākotnēji strādāja 26 darbinieki. Uzņēmuma centrālais birojs atrodas Lielvārdē, tur notiek produktu attīstības virzienu izstrāde. Savukārt Rīgā jau divus gadus ir Kompetences centrs, kas izveidots kā vieta skolotāju profesionālajai pilnveidei.
Patlaban Lielvārdam ir četri darbības virzieni: mācību satura attīstība, uzskates līdzekļu izveide, mācību tehnoloģiju piedāvājums un skolotāju kompetences programmas.
Resursi jāizmanto racionāli
Uzņēmuma klienti ir skolas. Iepriekš skolas devās uz uzņēmumu pēc mācību materiāliem, taču pēdējos trīs gadus visi pasūtījumi notiek internetā. Rezultātā vairāk laika iespējams veltīt satura izstrādei, nevis tirdzniecības tīkla apkalpošanai. A. Gribusts lepojas, ka teju katrā Latvijas skolā ir kāds no Lielvārda piedāvātajiem mācību līdzekļiem, to vidū arī digitālās tāfeles, darbagaldi, robotikas elementi un vēl citi. Izvēloties sadarbības partnerus ārzemēs, uzņēmums raugās, lai tiem būtu pieredze un laba reputācija tieši izglītības jomā.
«Interaktīvajām tāfelēm šogad ir desmit gadu, respektīvi, jau desmit gadu piedāvājam tās tirgū, un tās joprojām kvalitatīvi darbojas, mainījušies ir vienīgi datori, ar ko tām ir sasaiste. Tomēr galvenais - vai tehnoloģija ir nodrošināta ar atbilstošu saturu,» uzsver A. Gribusts. Izglītības nozares finansējums Latvijā ir nevienmērīgs. Ir projekti, kuru ietvaros skolām pēkšņi īsā laikā jāapgūst liels līdzekļu apjoms, un ne vienmēr lēcienveidīgi iespējams to izdarīt. Citreiz ir ilgstoši finansiālā tukšuma periodi.
Atkarīgi no politikas
Cikls no idejas līdz gatavam produktam, kas nonāk tirgū, ir pieci gadi, un uzņēmums rēķinās, ka tikmēr jārada tirgus interese par šiem produktiem.
«Apzinoties, kāds ir tirgus lielums un specifika, apmēram 25 darbinieki jau desmit gadu ir tas loks, ar ko ir gana jaunu produktu attīstīšanai un pedagogu apmācības nodrošināšanai. Lielākoties tie ir cilvēki ar pieredzi pedagoģijā. Piemēram, mācību līdzekļu redaktoram vajag lielu pieredzi pedagoģijā, jāpārzina mācību saturs un tā veidošanas principi plus vēl metodika. Esam definējuši, ka esam radošās industrijas uzņēmums. Esam atvērti, priecājamies, ja pie mums nāk jauni profesionāļi ar savām idejām. Ap 60 cilvēku liels ir autoru un ilustratoru loks, kas izveidojies, iesaistot dažādus profesionāļus izglītības satura produktu tapšanā. Sadarbojamies arī ar augstskolu mācībspēkiem,» skaidro A. Gribusts un uzsver - viņam uzņēmējdarbība ir iespēja realizēt savas idejas. Ja var panākt, ka darbs un ikdiena nes panākumus un sniedz gandarījumu, būs arī finansiālā veiksme, kaut arī tā nav primārais mērķis. Tomēr viņš atzīst - dažādi normatīvi ir nevajadzīgs birokrātisks slogs, arī darbaspēka nodokļu politika nav attīstību veicinoša.
Lielvārds izmantojis arī bankas kredītu finanšu instrumentus, lai radītu attīstības atspērienu, kamēr tiek atpelnīti ieguldījumi tehnoloģijās. A. Gribusts uzteic poligrāfijas nozares augsto kvalitāti Latvijā, kā arī loģistikas produktīvo darbu - gan apkalpojot klientus Latvijā, gan nodrošinot preču piegādi no ārzemēm.
«Eiropas Savienības fondu resursi pieejami gala lietotājam, nevis ražotājam, un pie tiem tiek skolas. Tomēr šāds finansējums, kā arī kredīti ir tikai atbalsts, un uzņēmumam jāsaprot un precīzi jāizmēra, kas notiks ar produktu laikā, kad šī atbalsta nebūs. Dotētie produkti gan neveicina tirgu. Turklāt jāstiprina klientu atbildība par to, kā viņi investē viņu rīcībā nonākušos resursus. Mēs izglītības nozarē arī redzam, ka daudz naudas ticis ieguldīts ēkās, siltināšanā un būvēs, it kā neapzinoties, ka skolēnu ēkās nebūs, jo bērnu skaits daudzās pašvaldībās neizbēgami sarūk,» uzsver uzņēmējs.