Gaidāms elektrības cenu pieaugums. Atkal atskan mistifikācijas, ka «esošās elektrības cenas vairs neatbilst tirgus situācijai.» Un cilvēks, kurš ir audzināts domāt, ka tirgus ir dievs, no tā loģiski izsecina - ja jau cena neatbilst tirgus situācijai, elektrības cenas pieaugums ir ekonomiski pamatots.
Viņš nezina, ka elektrības tirgus cena veido tikai aptuveni 30% no elektrības gala cenas patērētājam. Viens no lielākajiem Latvijas mītiem saistās ar elektroenerģijas tirgu. Ekspertiem pie mums ļoti patīk operēt ar elektrības cenu tirgū, radot ilūziju, ka darbojas kāds elektrības tirgus, kas nosaka visu. Elektrības tirgus darbojas. Taču elektrības biržas robežās. Bet Latvenergo ražošanas direktors Māris Kuņickis intervijā Dienai atzīst, ka «mums elektrība brīvajā tirgū aizņem aptuveni 30%, citās valstīs tie ir 15% līdz 50%».
Fakts ir tāds, ka 70% jūsu elektrības rēķina summas nav saistīti ar tirgu. Pārējās komponentes tajā ir tīkla pakalpojuma maksa, obligātā iepirkuma komponente (OIK) un nodokļi. Gaidāmais elektrības cenas pieaugums ir tieši saistīts ar OIK, kas būtībā ir elektrības nodoklis. Tātad nevis tirgus, bet elektrības nodoklis uzskrūvēs jūsu rēķinu.
Jo elektrības tirgus pastāv tikai tajā zonā, kur darbojas birža. Ja birža noteiktu lielāko elektrības gala cenas daļu, bet tā taču interesē patērētāju un ir svarīga no tautsaimniecības viedokļa, elektrības cenas izlīdzinātos reģionāli un dažādas Eiropas Savienības valstis būtu vienādā konkurētspējas situācijā no elektrības izmaksu viedokļa. Bet elektrība ietilpst katras preces un pakalpojuma pašizmaksā un nosaka valsts konkurētspēju kopumā.
Latvenergo sadalīšana, dažādas pārmaiņas enerģētikā bieži tiek pamatotas ar tirgus liberalizācijas nepieciešamību. Tirgus situācija teorētiski samazina cenu. Taču nekāda elektrības tirgus, ņemot vērā, ka brīvā tirgus cena veido nebūt ne lielāko elektrības cenas daļu, nekur Eiropā nav. Tāpēc ir izbrīns, ka pēc liberalizācijas cenu pasākumiem notiek cenu kāpums, ko nosaka citas izmaksas.
Ja brīvā tirgus cena aizņem mazāko daļu no elektrības gala cenas, tā būtībā ir administratīvi regulēta cena. Turklāt valstis īsteno savas enerģētikas atbalsta pasākumus, kuru apjoms ir atkarīgs no valsts turības. Eiropā atbalstu saņem pat ogļu elektrostacijas, kurās saražotā elektrība jau tā ir vislētākā.
Latvija atbalsta enerģētiku veidā, ar kuru paliek ekonomiski nekonkurētspējīga, bet paredzētais OIK pieaugums ir ļoti biedējošs.
Tiek turpināts melot, ka apmaksas shēmas, kurās patērētājs apmaksās OIK, būšot «brīvais tirgus» un «liberalizācija». Tikmēr OIK pieaugums tuvākajos gados draud ar īstu elektrības cenu katastrofu Latvijā, kļūstot par dārgas elektrības zemi.