Ar šo problēmu saskāries pat nozares flagmanis - Latvijas krājbankas administrators. Ar tādām pašām problēmām sastopas arī zvērināti tiesu izpildītāji. Diemžēl tiesas, kurās administratori mēģinājuši panākt izsoles aktu neapstiprināšanu, nesaskata neko nepareizu situācijā, kad uz izsoli atnāk 12 dalībnieki, no kuriem tikai viens augstsirdīgi piekrīt iegādāties īpašumu par 10% tā vērtības, kamēr pārējie jau turpat izsoles zālē plāno, kā dalīs peļņu, ko iegūs, īpašumu pārdodot par faktisko vērtību.
Ko tad var darīt šādā situācijā? Maksātnespējas likums paredz arī alternatīvu iespēju - pārdot nekustamo īpašumu bez izsoles, bet tad jāsaņem visu kreditoru piekrišana. Šādos gadījumos bieži vismaz viens kreditors uzskata, ka, nerīkojot izsoli, administrators noteikti veiks blēdības, aizmirstot, ka administratora mērķis ir izsolīt īpašumu par iespējami augstāku cenu un norēķināties ar maksātnespējīgās personas vai uzņēmuma kreditoriem. Un tad maksātnespējas administratori spiesti paralēli saviem tiešajiem pienākumiem kļūt arī par mākleriem, tas ir, ar visām iespējamajām metodēm meklēt īpašumu pircējus un organizēt ar tiem individuālas pārrunas, lai sagatavotu šīm - otrajām - izsolēm.
Protams, tas ne tuvu nav ideāls risinājums. Tāpēc Maksātnespējas administratoru asociācija sagatavojusi un iesniegusi priekšlikumus vairāku grozījumu izdarīšanai Maksātnespējas likumā, tajā skaitā grozījumus saistībā ar izsoļu regulējumu.
Grozījumu būtība ir panākt regulējumu, ka administrators ar savu lēmumu būtu tiesīgs atzīt izsoli par nenotikušu, ja augstākā nosolītā cena nesasniegtu 50% no īpašuma vērtības. Šādā gadījumā administrators bez saskaņošanas ar kreditoriem būtu tiesīgs īpašumu pārdot par brīvu cenu, vairs nevienu izsoli nerīkojot. Būtiski, ka tas ir nevis administratora pienākums, bet tiesības, jo dažkārt īpašums patiešām nemaksā pat 50% no tā novērtējuma cenas, kas gan ir ļoti rets izņēmums. Šādos gadījumos administrators šīs savas tiesības var neizmantot. Ieteiktie grozījumi nodrošinātu, ka otrajā izsolē īpašums vai nu tiek pārdots vismaz par 50% no tā sākumcenas, vai arī administrators izmantotu tiesības to brīvi pārdot par tirgus cenu. Ieteiktie grozījumi paredz arī ieviest izsoļu dalības maksu 0,1% apmērā no izsoles sākumcenas, taču ne mazāku par Ls 50 un ne lielāku par Ls 200. Dalības maksa netiktu atmaksāta tiem izsoles pretendentiem, kuri ierastos uz izsoli, bet nepiedalītos solīšanā. Dalības maksa palīdzēs novērst situāciju, kad izsolē darbojas vairāki potenciālie reideri.
Tas, vai Administratoru asociācijas ierosinājumi gūs likumdevēja atbalstu, parādīs, vai likumdevējs Latvijā gatavs izskaust negodprātīgu iedzīvošanās praksi.
*Zvērināts advokāts, advokātu biroja O.Cers un J.Jurkāns partneris