Šobrīd Maksātnespējas likums paredz, ka visa parādnieka manta neatkarīgi no tā, vai tas būtu dators vai specifiska ražošanas uzņēmuma iekārta, ir pārdodama sešu mēnešu laikā kopš maksātnespējas pasludināšanas. Un punkts. Šāda kārtība noteikta bez jebkādām atkāpēm un variācijas iespējām, bet atkāpes un variācijas iespējas būtu nepieciešamas, jo dažādās situācijās tās ļautu realizēt vērtīgus aktīvus par visizdevīgāko cenu, tādējādi atgūstot pēc iespējas vairāk finanšu līdzekļu, kas arī tieši ir kreditoru interesēs.
No minētajiem sešiem mēnešiem jāatņem divi mēneši, kuri - atbilstoši likumam - tiek veltīti mantas pārdošanas plāna sastādīšanai un saskaņošanai ar kreditoriem. Šis process nekad nav viegls un vienkāršs, tādēļ tas nenorit precīzi pēc grafika un var prasīt vairāk laika par diviem mēnešiem. Līdz ar to parādnieka mantas pārdošanai faktiski paliek mazāk par četriem mēnešiem.
Lieki piebilst, ka četru mēnešu periods nav pietiekams, lai apzinātu iespējamos pircējus, kuri varētu iegādāties īpaši specifiskus parādnieka aktīvus vai maksātnespējīgu uzņēmumu kopumā. Pat veiksmīgi strādājošu uzņēmumu pārdošana tiek plānota gadiem, un sarunas par darījuma nosacījumiem risinās vismaz gada garumā.
Pārdodamai mantai jābūt vērtīgai pircēja acīs, taču uzņēmums var neatgriezeniski zaudēt vērtību pēc maksātnespējas pasludināšanas. Piemēram, uzņēmumam, kura darbībai nepieciešama licence, ja licence tiek anulēta, uzņēmuma vērtība ir tuvu nullei - tā ir tikai telpa ar mēbelēm.
Šeit jāatgādina, ka pašreiz spēkā esošais Maksātnespējas likuma mērķis diemžēl ir nevis parādnieka saimnieciskās darbības turpināšana vai maksātspējas atjaunošana, bet parādnieka saistību izpilde, pārdodot tā mantu. Maksātnespējas likums faktiski ir bankrota likums. Tādēļ jāsecina, ka, lai ievērotu Maksātnespējas likumā noteiktos pienākumus, administratoram jāizbeidz parādnieka saimnieciskā darbība. Taču tāda uzņēmuma, kas ir pārtraucis saimniecisko darbību, pārdošana ir apgrūtināta iepriekš minētā laika ierobežojuma dēļ.
Administratoru asociācija jau vairākkārt norādījusi uz biedējošu tendenci - aizvien biežāk sastopamas situācijas, kad maksātnespējas procesa pieteikumi tiek iesniegti novēloti - tad, kad parādu jūgs kļuvis nepanesams un no uzņēmuma palikusi pāri tikai reģistrācijas apliecība. Turklāt pirms procesa pieteikuma iesniegšanas manta ļoti bieži tiek nobēdzināta un parādnieku «veiklības» rezultātā tiek radīti fiktīvi kreditori, kas paralizē leģitīmu procesa norisi. Bet nopietnākās problēmas maksātnespējas jomā rada tieši komercdarbības vides nesakārtotība.
* Maksātnespējas eksperts, Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas padomnieks juridiskajos jautājumos