Dienas novērojumi liecina, ka patlaban būvlaukumā notiek zemes rakšana. A/s LNK Industries valdes loceklis Jevgenijs Locovs pastāstīja, ka ēku kompleksa apbūves vietā Rīgā, Jelgavas ielā 1, saskaņā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas prasībām tiek veikta arheoloģiskā izpēte. «Atļauju arheoloģisko izpētes darbu veikšanai saņēmām 2013. gada 11. decembrī, tad tā reģistrēta Rīgas pilsētas būvvaldē, tādēļ janvārī bija iespējams uzsākt izpētes darbus,» teic J. Locovs.
Daudzreiz apstrīdēja
Gara ierakstu rinda Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā liecina, ka ceļš līdz centra būvniecības sākšanai bijis garš un akmeņains. Ar vairākām sūdzībām saistās gan konkurss par apbūves meta un skiču projekta izstrādi, gan projektēšanas tehniskās uzraudzības un būvuzraudzības, finansiālās ekspertīzes un iepirkumu procedūru nodrošināšanas pakalpojumiem. Konkurss par LU Akadēmiskā centra 1. kārtas tehniskā projekta izstrādi, būvniecību un autoruzraudzību izsludināts 2012. gada 28. martā, norādot prognozēto līgumcenu 15 653 763 Ls. Seko grozījumi nolikumā, sūdzība, vēl vieni grozījumi, un jūnijā konkursu pārtrauc. 2012. gada augustā izsludina iepirkumu skiču projekta aktualizācijai, kurā uzvar a/s Komunālprojekts, un 2012. gada decembrī konkursu par tehniskā projekta izstrādi, būvniecību un autoruzraudzību izsludina atkārtoti ar jau nedaudz augstāku prognozēto līgumcenu 15 783 464 Ls. Pēc tam teju reizi mēnesī tiek izsludināti iepirkuma grozījumi, līdz beidzot 2013. gada 14. jūnijā tiek izsludināts konkursa uzvarētājs SIA Abora par 14 999 777 Ls. Seko trīs konkurentu sūdzības, IUB aizliedz slēgt līgumu, un 15. augustā tiek paziņots cits uzvarētājs - pilnsabiedrība LNK Industries Group -, līgumcenai vēlreiz nedaudz krītoties līdz 14 889 999 latiem. Divas konkurentu sūdzības šoreiz nav ņemtas vērā. Līgums par būvniecības uzsākšanu svinīgi parakstīts 27. septembrī.
Vīziju apšauba
Kā liecina līdz šim pieejamā informācija, jaunceļamajā korpusā plānots izvietot Bioloģijas, Ķīmijas, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu, kā arī Medicīnas fakultāti, telpas būs arī Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas un Ķīmiskās fizikas institūtam. Kopumā šeit varētu izvietot ap 3000 studentu, zinātnieku un mācībspēku. Nākamajās kārtās plānots uzbūvēt ēkas pārējām fakultātēm. Zemi kompleksa būvniecībai LU rīcībā nodevusi Rīgas dome (RD).
LU Akadēmiskā centra projekts ir tikai viena no daļām savulaik iecerētajā Torņakalna vērienīgajā pārveidē. 2010. gadā RD akceptēja detālplānojumu 45 hektārus lielai teritorijai abpus dzelzceļa sliedēm, kur tika paredzēts izvietot pašvaldības iestāžu un LU ēku kompleksus, kā arī transporta mezglu, kas apvienotu Torņkalna dzelzceļa staciju, reģionālu autoostu un sabiedriskā transporta pieturvietas. Komentējot šī rajona attīstības perspektīvas, Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) atzina, ka projekts tapis treknajos gados ar mērķi pārdot vai ieķīlāt īpašumus, kuros pašlaik atrodas pašvaldības iestādes, un par to naudu uzbūvēt jauno centru. «Skatoties šodienas acīm, es neredzu lielu jēgu šim projektam,» atzina A. Ameriks, pieļaujot, ka RD drīzāk varētu izmantot Rīgas Tehniskās universitātes ēku blakus Rātsnamam, ja augstskola pilnībā pārceltos uz Ķīpsalu. Transporta mezgls gan varētu būt aktuāls, jo Pārdaugavas autoostai joprojām ir rezervēts zemesgabals.