Latvijas Televīzijas laika ziņu redaktors Toms Bricis Dienai atklāj, ka tik karsts laiks, kāds gaidāms šajos vasaras saulgriežos, pēdējā desmitgadē šajos svētkos pieredzēts vien pāris reižu. Atšķirībā no pēdējiem karstākajiem - 2006. gada - Jāņiem, kad svelme līgotājus apņēma atsevišķos reģionos, šoreiz karstas gaisa masas nolaidīsies pār valsts lielāko daļu. Visaugstākā temperatūra - līdz 31 grādam - gaidāma Latgalē, vēsāks būs jūras piekrastē, kur svinētājus veldzēs austrumu vēji. Pārējā Latvijas daļā temperatūra pieturēsies 25-30 grādu robežās. Pilsētās palikušajiem jāņubērniem jārēķinās ar lielāku sutu, ko dienas laikā sakarsušais asfalts un pilsētas mūri neļaus kliedēt ne lietum, ne vējam, norāda T. Bricis.
Laika prognožu kartes nodevīgi atklāj arī vairākus dabas sarūpētus pārsteigumus - gada garākās dienas pievakarē debesīs mirgos zibeņi, tāpēc no tautasdziesmā ierakstītā kumeliņa pazušanas scenārija tumšajā naktē dabas bērni varētu veiksmīgi izvairīties. Ar daudzviet gaidāmo pērkona negaisu daba līgotājus izaicinās dziedot sacensties skaļumā ar pērkona dārdiem. Neizpaliks arī nokrišņi, kas Latvijas lielākajā daļā varētu apdzēst ne vienu vien ugunskuru, veldzi tā arī nesniedzot. «Negaiss brīvdienās veidosies nekustīgā karsta gaisa masā, tāpēc pretēji ierastajam suta pēc debesu spēku izlādēšanās nepazudīs,» skaidro T. Bricis. Papildus visam tiek paredzēta arī krusas iespējamība, un šī dabas izpausme varētu traucēt aizmigt tiem, kuri, svinēšanas nogurdināti, gribēs lauzt Līgo nakts nomoda tradīciju.
«Tas nav ekstrēmākais scenārijs, kāds šajos Jāņos būtu varējis būt, ņemot vērā, ka šis pavasaris ieilgušā aukstuma dēļ bija vien mēnesi garš. Vasaras saulgriežos tradicionāli sākas pērkona negaisu nedēļa, kas turpinās līdz 29. jūnijam - Pēterdienai. Tā iezīmē Jāņu izskaņu un ir Pērkonam veltīta diena, no kuras saule ieņem kursu uz ziemu, bet vasara - uz karstumu,» atklāj laika vērotājs Vilis Bukšs. Piezīmes par laikapstākļiem viņš diendienā veic kopš 1975. gada un aizrautību uz šo laika vērošanu, ticējumu pārbaudīšanu un sakarību meklēšanu pārmantojis no senčiem. V. Bukšs atklāj, ka laikapstākļi vairākās zīmīgās janvāra dienās vēstīja, ka šī vasara būs sausāka un siltāka nekā pērn piedzīvotā.
Hidrometeorologu kopš 1960. gada apkopotā statistika vēsta, ka Jāņos lijis vien 38% gadījumu - visretāk nokrišņi tikuši zemgaliešiem, bet visbiežāk vasaras saulgriežos lijis Kurzemē.