Valdis Keris
Varu atbildēt ātri un vienkārši. Ir tāda lieta kā laba starptautiskā prakse. Ja mēs gribam kaut ko darīt - vienalga, vai izdot avīzi, vai sniegt veselības aprūpes pakalpojumus -, mēs cenšamies mācīties no tiem, kuri to dara labi. Tieši tāpat ir jārīkojas, plānojot veselības aprūpes finansēšanu. Ja mēs 5-6% no IKP, ko iesaka Pasaules Veselības organizācija, būtu novirzījuši veselības aprūpei, tā būtu citā kvalitātē. Pievērsiet uzmanību! Tā ir proporcija, procenti, ko iesaka Pasaules Veselības organizācija, nevis absolūtie skaitļi. Ja reiz citas ES valstis to var, tad Latvija to ne tikai var, bet mums ir pienākums to darīt. Igaunija veselības aprūpei šogad tērēs 5,2% no IKP, Latvija - 3,15%. Tas, ka valsts budžetu sastāda, balstoties nevis uz labas prakses kritērijiem, bet nezināmiem kritērijiem, faktiski norāda uz politiskās korupcijas pastāvēšanu. Nauda nozarēm tiek dalīta nevis tā, kā tas būtu pareizi, bet tā, kā par to vienojas koalīcijas padomē vai kaut kur pirms koalīcijas padomes. Lūk, rezultāts.
.