Vienīgā realizējamā alternatīva pagaidām ir sašķidrinātās gāzes termināļa (SGT) būve, taču ieilgušai strīds par tā atrašanās vietu Baltijas valstu starpā var apdraudēt EK solīto 50% līdzfinansējumu termināļa būvei.
Neformālas sarunas starp Latvijas gāzi (LG), tās akcionāriem un Latvijas valsti par iespējamo gāzes tirgus atvēršanas veidu notiek jau ilgāku laiku, taču oficiāla piedāvājuma no valsts puses nav. Bijušais ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) intervijā Dienai nesen sacīja, ka par enerģētiku atbildīgās Ekonomikas ministrijas (EM) redzējums ir līdzīgs Vācijai realizētajam modelim, kur atsevišķā kompānijā tika nodalīti gāzes tīkli un regulators nosaka tīklu lietotājiem cenu par infrastruktūras izmantošanu. EM valsts sekretārs Juris Pūce atzina, ka viens no trim gāzes tirgus liberalizācijas modeļiem paredz no uzņēmuma atsevišķā meitasuzņēmumā nodalīt gāzes tīklus un sistēmas operatoru, veidojot to kā neatkarīgu uzņēmumu. «Būtiskākais ir trešo pušu pieeja tīkliem, nevis - kam tie pieder,» teica J. Pūce. Viņš atzina, ka Latvijai no ES puses piemērotais izņēmuma statuss, kas ļauj neveikt gāzes tirgus atvēršanu, būs spēkā tik ilgi, kamēr Latvija paliek kā izolēts tirgus.
Par līdzīgu liberalizācijas modeli nesen publiski izteicies LG padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Savickis. Viņš norādīja, ka labākais risinājums būtu meitaskompānijas izveide, kurā tiktu nodalīti gāzes pārvades tīkli, vēsta BNS. Tā arī tiktu noteikts gāzes pārvades tarifs, kurā būtu ierēķināta peļņa uzņēmuma īpašniekiem. LG preses sekretārs Vinsents Makaris Dienai norādīja - ja ir jāveic uzņēmuma sadalīšana, tas veidos miljonos latu mērāmas izmaksas, kas vēlāk atsauksies uz gāzes tarifu.
Komentējot sagaidāmo ekonomisko efektu no SGT projekta, J. Pūce uzsvēra, ka daudzās valstīs, atsakoties no atomenerģijas, pieaugs gāzes pieprasījums un «spiediens no viena piegādātāja puses būs liels, ja mums nebūs citas alternatīvas».
Baltijas valstu vienošanās par 300-400 miljonu eiro vērto reģionālo SGT projektu varētu tikt panākta šī gada laikā, pieļauj J. Pūce. «Lūzums ir tuvu,» viņš norādīja. Ņemot vērā gāzes infrastruktūras priekšrocības, Latvijā būvēt SGT būtu visizdevīgāk, taču Igaunija un Lietuva vairākkārt norādījušas, ka vēlas veidot pašas savus termināļus. Tas padarītu neiespējamu atbalsta saņemšanu no EK, kas sola līdzfinansēt vienu reģionālo termināli. Pētījumā, ko par SGT projektu veica Latvenergo, secināts, ka ir iespējams izveidot termināli, kas dotu komerciālu atdevi, atbalsts tam būtu vajadzīgs celšanas stadijā, informēja J. Pūce.