Latvijā vairākām nozarēm ES budžeta pieejamība plānotajā laikā ir ļoti svarīga - tieši ES budžets dod lauvas tiesu finansējuma Latvijas autoceļu un lauksaimnieku atbalsta finansēšanai, bet Latvija iespējai, ka budžets aizkavēsies, ir gatava tikai daļēji. Kopumā autoceļu uzturēšanai 2014. gadā no ES budžeta plānoti 88 miljoni latu jeb gandrīz puse no gada kopējā finansējuma autoceļiem - 196 miljoni latu. Savukārt lauksaimnieku tiešmaksājumiem nākamajā sešu gadu budžeta periodā paredzēti 1,717 miljardi eiro jeb vidēji 286 miljoni eiro gadā.
Zemkopības ministrija (ZM) uzsver, ka lauksaimniecības nozarei un lauku attīstībai budžeta aizkavēšanās būtu mazāk kritiska, jo par iespējamo rīcību jau ir nolemts. «Kopīgās lauksaimniecības politikas tiešie maksājumi sliktākajā gadījumā turpinātos 2013. gada līmenī. Savukārt lauku attīstībā gan būtu investīciju pasākumos tukšums, ja vien Padome ar Komisiju nebūtu vienojusies par esošā regulējuma turpinājumu, lai nodrošinātu vismaz to, ka tiek maksāti tādi platības maksājumi kā «mazāk labvēlīgo apvidu» un «agrovides maksājums»,» situāciju raksturoja ZM valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš.
Daudz neskaidrākas ir autoceļu nozares perspektīvas - Satiksmes ministrijas pārstāvis Aivis Freidenfelds atzina - ja ES budžets kavēsies, ministrijai konkrēta rīcības plāna nav. «Mēs joprojām esam klusi optimisti un ceram, ka Eiropas Savienības budžets tiks apstiprināts paredzētajā laikā un līdzekļi līdz ar to būs pieejami jau no nākamā gada sākuma. Plāna, kā rīkoties, ja tā nenotiks, mums nav, jo tas ir jautājums, kas skar nacionālo budžetu un nav gluži mūsu kompetencē,» skaidroja SM pārstāvis. Vienlaikus viņš atzina - ja ES līdzekļi nebūs pieejami, situācija ar autoceļiem būs tiešām kritiska un nāksies vērtēt iespēju nepieciešamo finansējumu piešķirt no valsts budžeta.