Ja remonts mājoklī veikts kvalitatīvi, tas kalpos ilgāk nekā trīs gadus. Tāpēc būvinženieris norāda, ka remontu nevajadzētu veikt ar domu -lēti un labi. Tāda remonta rezultāts būs - pavirši un būs ātri vien jāveic atkārtota telpu «uzkope». Tāpēc ir divi ceļi - uzticēt remontu speciālistiem vai pašam konsultēties un izglītoties būvniecības jautājumos.
Biršs norāda, ka remonts būtu jāveic divos gadījumos - pirmais, ja dzīvoklī nav siltumizolācijas un veidojas mitras sienas. Otrkārt, remonts ir vajadzīgs tad, kad apnicis iepriekšējais telpu iekārtojums, krāsojums, tapetes, interjers. Viņš gan teic, ka šāda situācija ir reta, jo sliktās remonta kvalitātes dēļ tas ātri vien «nodrūp vai noplūk» pats.
Pret pelējumu
Dzīvokļa temperatūra, kas parasti ir plus 20 un vairāk grādu, ir labvēlīga pelējuma attīstībai. Ja ir parādījies pelējums, tas nozīmē, ka ārsiena ir tik auksta, ka uz tās kondensējas iekštelpu siltais, mitrais gaiss un uz sienas virsmas rodas mitrums, stāsta eksperts. Tīrs ūdens pats par sevi pelējumu nerada, vēl ir vajadzīga barotne, uz kuras pelējuma sēne var attīstīties. Uz sienas tās var būt, piemēram, tapešu vai kādu organisku vielu paliekas. Tāpēc pirmais, kas jādara, veicot jebkādu remontu, ir telpu dezinfekcija. Lai to darītu, telpas jāatbrīvo no visa liekā, jāaizver durvis, logi un jāveic dezinfekcija. To var darīt ar kādu no antibakteriāliem - fungicīdiem (fungi) - preparātiem. Tie nobeidz pelējumu un citas baktērijas. Kad līdzeklis izsmidzināts telpā, tas jāatstāj uz divām stundām. Pēc divām stundām izsmidzinātā viela ir nekaitīga, un var sākties tapešu plēšana un virsmu tīrīšana. Kad tas izdarīts, labi būtu fungi izsmidzināt vēlreiz, iesaka Biršs.
Lai būtu silti
Tikai tad, kad sienas dezinficētas un notīrītas, tās var siltināt. Vislabāk būtu sienas siltināt no ārpuses, stāsta būvnieks, taču daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkās tas ir problemātiski, jo nevar iztikt tikai ar to, ka tiek nosiltināta viena dzīvokļa siena. Šādā situācijā neatliek nekas cits, kā siltināt no iekšpuses. «Sienas siltinām ar putu poliuretāna vai polistirēna plātnēm, kuras ir neelpojošas, bet plānas - tikai 2-3 cm biezas. Tās var plāni nolīmēt, bet jāatceras, ka līmē tikai pie ārējām sienām. Protams, var siltināt arī ar citu materiālu, izvēle atkarīga no tā, cik daudz pieļaujams zaudēt no telpas platības,» iesaka eksperts.
Dzīvoklī svarīgi parūpēties arī par to, lai nesvīstu logi. Tie svīst, ja telpas gaisā esošais ūdens tvaiks kondensējas uz vēsākas virsmas. Logu rūts istabas puses virsma noraso, ūdens lāses notek līdz pat palodzei un tur uzkrājas. Tas rada lieku mitrumu, pelējumu. Galvenais veids, kā novērst logu svīšanu (rasošana), ir ventilācija un telpas vēdināšana. Biršs iesaka parūpēties par to, lai, mainot logus, tajos būtu ierīkota ventilācijas sistēma. Bet, ja tādas nav, iesaka iebūvēt. Kā to izdarīt? Zinās paveikt logu meistari. Juris Biršs norāda, ka labi ir tie logi, kas nesvīst ne iekšpusē, ne ārpusē. «Ārpusē drīkst svīst pie -60 grādiem, un to nosaka laboratoriski, jo dabā tāds aukstums nav sastopams.»
Krāsas, kas attīra gaisu
Pirms tapešu līmēšanas sienas jāšpaktelē un jāizlīdzina. Ja grib nevis līmēt tapetes, bet sienas krāsot, jāveic gruntēšana. «Pārējais smukums tiek panākts ar kārtīgumu un subjektīvu spriedumu par skaistumu,» saka meistars.
Pirms remonta sākšanas viņš iesaka izpētīt materiālus - krāsas, tapetes. «Lai gan pašreiz ir tendence izvēlēties dabai draudzīgus materiālus, tādu tikpat kā nav. Tiek uzskatīts, ka koks ir draudzīgs dabai. Es teiktu, ka tas ir neitrāls. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā citviet pieejami tā saucamie VIP materiāli, kuru Latvijā tikpat kā nav - tos neieved un netirgo. Pie tādiem, piemēram, pieskaitāmas krāsas, kas fotosintēzes iespaidā attīra gaisu,» stāsta Juris Biršs.
Kādu grīdas segumu izvēlēties, ja mājās ir mājdzīvnieks? Nevajadzētu likt mīkstā auduma grīdas - ne sintētiska, ne dabiska. Nederēs arī korķa grīdas, parkets, ja tas nav lakots ar īpaši cietu laku. Šajā gadījumā uz tā paliks nagu pēdas, nosaka meistars. Tāpat jāsargājas no mīkstajām durvīm - ar pildījumu. «Dzīvniekiem vislabākais ir flīžu grīdas segums. Tādu grīdu var arī apsildīt. Flīzes nevajag uzskatīt par vannasistabu materiālu. Galvenais ir pareizs musturs - salikums,» norāda inženierzinātņu doktors.