Mēdz būt ēkas, kur vispār nav paredzēta logu virināšana, bet kamīns pilsētas sērijveida dzīvoklī ir sapnis. Kad vasarā daudzi uzsāk remontu, var veikt darbus, lai ventilācijas sistēmu uzlabotu, bet jāzina arī, kā nekaitēt jau esošajai sistēmai.
Mājās un dzīvokļos, tos būvējot, tiek ieplānota arī ventilācijas sistēma - gan būvkonstrukcijās, gan inženierkomunikācijās.
«Skursteņos vairs nav tikai karstais gaiss, dūmu gāzes, bet arī ventilācijas cukas. Tās atrodas virs jumta līmeņa. Tā kā apakšā ir siltāks gaiss, bet augšā - vēsāks, notiek gaisa apmaiņa un no telpas tiek vilkts gaiss ārā. Lai «neizvilktu» visu gaisu, priekšā ventilācijas šahtām ir restītes, kuras regulējot - paplašinot vai pieverot - var kontrolēt gaisa plūsmu,» visvienkāršāko ventilācijas sistēmas darbību izskaidro J. Biršs un turpina: «Pēc tam ir ventilācijas funkciju paplašināšana - ar tvaiku nosūcēju virtuvē, kas ātrāk likvidē smaržas un tvaikus virtuvē. Līdzīgas lokālās ventilēšanas sistēmas ir arī vannasistabā un tualetē.»
Kas kaimiņam pusdienās
Ja daudzdzīvokļu mājas dzīvoklī ieplūst svešas smakas - kaimiņi smēķē, vakariņās cep zivis, tas liecina, ka kaimiņam ventilācijas sistēma ir labāk noregulēta un caur ventilācijas caurulēm (šahtām) visas smakas un aromāti ieplūst citos dzīvokļos, kur šī sistēma ir sliktāka vai esošā netiek kopta.
Tas notiek arī tad, ja gaisa nosūcēji nespēj turēties pretī, jo tiem pietrūkst svaiga gaisa, ko paņemt. «Paskatieties, kādā stāvoklī ir restītes, kas pieliktas pie ventilācijas šahtas!» ierosina J. Biršs un skaidro: «Bieži vien tās ir tik melnas un noķepušas, ka bail skarties klāt. Tā jau ir katra mājokļa saimnieka paša atbildība - uzturēt labu kārtību. Nekas nav mūžīgs, tāpēc restītes jātīra un jāieeļļo, lai tās varētu regulēt.»
Nedzīvot kā tankā
Agrāk ar vēdināšanas lūkām dzīvoklī pilnīgi pietika, jo izkaltušos logu koka rāmjus hermētiski pat nevarēja aizvērt. Kopš tos nomaina pret plastmasas, kā arī dzīvokļos tiek liktas dubultās durvis un vienas no tām ir metāla, ventilācijas sistēmai vairs nav no kurienes ņemt gaisu.
Tikko vairs nav gaisa pieplūdes, ventilācija apstājas. Līdzīgas problēmas ir arī nekvalitatīvi siltinātos namos, kad ventilācijas cukas ziemā mēdz būt apledojušas, aukstas un gaisa padeves nav, bet smakas tiek mestas atpakaļ, turklāt pārlieku lielais mitrums veido kondensātu, kas rada pelējumu.
«Galvenais paņēmiens, kā novērst logu svīšanu, ir ventilācija un telpu vēdināšana, nepieļaujot kondensāta veidošanos, paaugstinot to virsmu temperatūru, ar kurām saskaras ūdens tvaiks,» skaidro J. Biršs.
Loga konstrukcijā ir iespējams ierīkot pašvēdināšanu jeb mikrovēdināšanu.
«Tā ir ierobežota gaisa apmaiņas sistēma, kura tiek realizēta caur speciālām logu blokos iebūvētām klimatiskajām kamerām. Mazgabarīta iekārta (30-60 cm garas plāksnītes) ir viegli piemērojama jebkurai loga konstrukcijai un izmaksās, sākot no 35 latiem. Kad telpā ir mitrāks gaiss, ventilācija veras vaļā un telpā ieplūst āra gaiss. Ja mitrums nav tik liels, tā aizveras. Sistēma pati regulējas, bet, ja ārā ir pārāk auksts, to var mehāniski aizvērt.
Ja gribas vēl papildus kādus gaisa ventilētājus, var izmantot nelielu ventilatoru ar mitruma sensoru (cena ap 38 latiem). To ievieto šķērssienā starp divām istabām vai istabu un koridoru. Noregulēts uz 70% mitruma rādījuma, tas iedarbosies tikai tad un uz kādām 15 minūtēm, kad norma tiks pārsniegta. Ja telpā ir iekarinātie griesti, starp speciālajām plātnēm un griestiem ir neliela brīva telpa, kurā paslēpj lampiņas un vadus, bet tajā vienmēr ir mitrs un silts gaiss. Tā ietekmē kustas reģipša plāksnes un rodas klavieru efekts - viena paceļas, otra nolaižas un rodas plaisas. Arī šādā situācijā var ierīkot nelielu ventilatoriņu ar mitruma sensoru.