1961. gada 30. oktobrī pulksten 11.32 un 13 sekundes pēc Maskavas laika visi radiosakari aiz Polārā loka no Arhangeļskas un Murmanskas līdz Čukotkai un tālāk pēkšņi aprāvās. Akadēmiķim Haritonam - slēgtā sakaru līnija ar Maskavu pa valdības tālruni, bet, lūk, Maskavas sakari ar notikuma rajonu zaudēti! Šī ziņa tūlīt iznesās cauri visiem KB-11 gaiteņiem un zālēm. Sakari pazuduši! Tas nozīmē, ka tomēr uzsprāga, dūjiņa! Tagad jāgaida rezultāts: uz cik minūtēm sakari zaudēti. Uz piecām? Desmit? Piecpadsmit?
Neiztur Jūlijs Borisovičs, zvana uz Maskavu: kā sakari? Atbilde: to nav jau 24 minūtes! Un tas ir iemesls vērt vaļā pudeles! Mest gaisā Borisoviču! Taisnība bija mūs opim! Bet bija taču skeptiķi, neticēja, savus variantus izvirzīja!
- Hallo, Maskava, kā sakari?
- Nav sakaru. 33 minūtes nav.
33 minūtes - tā ir uzvara.
Bet Haritons sarkano klausuli nenoliek. Šodien viņš ir gaviļnieks. Ministrs Slavskis kaut kur tur, notikuma rajonā, lidmašīnā lido, tad lai viņa pirmais vietnieks atbild.
- Kā tad ir ar sakariem?
- 41 minūte!
- Un joprojām nav?
- Joprojām nav!
Šampanieti iepriekš negatavoja. Lai pēc tam nebūtu vilšanās. Tagad kāds ar tulznainu proletārieša roku notvēra saimniecības pārzini aiz krāgas: ver vaļā pagrabus!
Haritona kabinets cilvēkiem piebāzts. Vēsts pār galvām uz kāpnēm un gaiteņiem slīd.
- Nu, un...?
- 56 minūtes! Nav!
Rēcoši, vaukšķoši, kurkstoši un pārtrūkstoši sakari sāka atjaunoties 81. minūtē. Tas tik ir ko vērts! Kā uzsprāga!!! Kā noblieza! Sakari uzradās kaut kādiem gabaliem ar šņākoņu un sprakšķiem. Vidējās mašīnbūves ministrs un Stratēģiskās nozīmes raķešu karaspēka virspavēlnieks nosūtīja pirmo ziņojumu: «Maskava. Kremlis. Hruščovam. Izmēģinājumi Novaja Zemļa noritēja veiksmīgi. Dzimtenes uzdevums izpildīts. Atgriežamies kongresā. Slavskis. Moskaļenko.» Sakarus atjaunoja Tu-95V komandieris: «Uzdevums izpildīts. Majors Durnovcevs.» Nekavējoties saņēma atbildi: «Padomju Savienības varonim Durnovcevam un visai ekipāžai. Pateicos par dienestu. Hruščovs.»
Rezultāts satrieca. Sprādzienu novērtēja uz 57 miljoniem tonnu. Uzliesmojums tika novērots Aļaskā, Norvēģijā, Grenlandē un visur padomju ziemeļos. Pamestā ciemā 410 kilometru attālumā no epicentra tika norauti jumti, izmētātas baļķu mājas, sašķiebti akmens mūri. Diksona salā 780 kilometru attālumā no sprādziena tika izsisti stikli. Sprādzienu fiksēja visas seismiskās stacijas visos kontinentos uz Zemes. Sprādziena troksnis bija dzirdams 800 kilometru attālumā. Sēnes formas mākonis pacēlās stratosfērā 67 kilometru augstumā. Mākonis bija redzams 900 kilometru attālumā. Trieciena vilnis aplieca zemeslodi trīs reizes.
(Turpinājums 25. janvāra numurā)
© Viktor Suvorov, 2011
© Jānis Kalve (Dienas grāmata), tulkojums, 2013