Savukārt to cilvēku skaits, kuri ekonomisko situāciju vērtē pozitīvi, četrkāršojies - no 6% līdz 24%. Tomēr nenoliedzamais pesimistu pārsvars pār optimistiem rāda - krīzes seku pārvarēšana nenotiek tik strauji, kā varētu vēlēties.
25 fakti, kas liecina par krīzes pārvarēšanu
1. Straujāk augošā ekonomika
Latvija ir straujāk augošā ekonomika Eiropas Savienībā (ES), liecina dati par šī gada trim ceturkšņiem. Mūsu valsts ekonomikai gads bijis pārsteidzoši labs, un iekšzemes kopprodukta izaugsme gadā kopumā būs vismaz 5%, uzsver ekonomikas analītiķi.
2. Galvenais bieds - bezdarbs - sarūk
Pakāpeniski sarūk bezdarbs, turklāt mazāk kļūst arī ilgstošo bezdarbnieku. Šī gada 3. ceturksnī ilgstošo bezdarbnieku skaits bija 70,4 tūkstoši, un tas ir par 21,5% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.
3. Mazāk cilvēku trūcīgo statusā
Iedzīvotāju, kam piemērojams trūcīgas personas statuss, skaits samazinājies no 160,1 tūkstoša janvārī līdz 112,3 tūkstošiem novembrī.
6. Aizdevums atmaksāts pirms termiņa
Aizdevuma Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) pirmstermiņa atmaksa ir pozitīvs signāls, ka Latvija veiksmīgi pārvarējusi finanšu krīzi, uzskata ekonomikas analītiķi un norāda, ka valdības uzkrājumu apjoms Latvijas Bankā oktobra beigās pārsniedza 1 miljardu eiro (vairāk nekā Ls 0,7 miljardi) un, ņemot vērā neseno obligāciju emisiju, šādā apjomā saglabājas arī pēc SVF aizdevuma atmaksas, garantējot Latvijai stabilitāti pret globālajiem satricinājumiem.
7. Eksports un imports aug
Ārējā tirdzniecība turpināja strauji augt un bijusi pozitīvā aspektā pārsteidzoši noturīga pret eirozonas valstu grūtībām. Gandrīz puse no eksporta kāpuma saistīta ar krīzes mazāk skartajām ES valstīm: galvenokārt - Poliju, Dāniju, Igauniju un Lielbritāniju. Strauji eksporta apjomi auguši arī uz NVS un pārējām pasaules valstīm, tas liecina, ka uzņēmēji turpina apgūt jaunus tirgus. Audzis arī imports, kas liecina par Latvijas iedzīvotāju pirktspējas kāpumu.
8. Rūpniecība nepagurst
Šogad strauji turpināja augt ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā un gada pirmajos desmit mēnešos par 10,5% pārsniedza 2011. gada atbilstošā perioda līmeni. Lielākais ieguldījums nozares izaugsmē bija metālapstrādei un kokapstrādei.
9. Tērē vairāk elektrības
Vērojams kāpums elektroenerģijas patēriņā ražošanas sektorā. 2009. gadā tas bija 1 492 257 mWh, 2010. gadā - 1 697 354 mWh (pieaugums par 13,7%), 2011. gadā - 1 795 747 mWh (+5,8%), 2012. gada janvārī-oktobrī - jau 1 839 967 mWh (+2,5%).
10. Algas atkal pirmskrīzes līmenī
Šā gada trešajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa atkal sasniedza vidējo algu līmeni pirms krīzes, t. i., 2008. gadā. Bruto darba samaksa straujāk pieauga sabiedriskajā, nevis privātajā sektorā.
11. Katrs desmitais kļuvis bagātāks
Būtisks ienākumu pieaugums šogad bijis apmēram desmitajai daļai iedzīvotāju - darbvietas ieguvušajiem cilvēkiem, darbiniekiem, kuri saņēmuši būtisku algas pielikumu, un uzņēmējiem. Par būtisku ienākumu pieaugšanu atzīstama palielināšanās par vienu trešdaļu, piemēram, cilvēkam, kas iepriekš nopelnīja 300 latu neto mēnesī, ienākumi pieauguši līdz 450 latiem neto mēnesī.
12. Iztiek ar algu bez aizņemšanās
No 35% līdz 24,6% divu gadu laikā krities to kredītņēmēju skaits, kuri ņēmuši ātros kredītus, lai iztiktu līdz nākamajai algai. To kredītņēmēju skaits, kuri ātros aizdevumus kārtoja, lai varētu nomaksāt kredīta vai līzinga maksājumus, sarucis gandrīz četras reizes - no 16% līdz 4,6%.
13. Atkal uzdrošinās ņemt hipotekāros kredītus
Audzis hipotekāro kredītu skaits mājsaimniecībām. Šī gada pirmajos deviņos mēnešos paņemti 1155 kredīti, un tas ir ievērojami vairāk nekā iepriekšējos gados (pērn - 797, bet 2010. gadā - tikai 296.). Vidējā summa, ko mājsaimniecība aizņemas mājokļa iegādei, nedaudz pārsniedz 20 000 latu.
14. Dzīvokli nopirkt kļuvis vieglāk
Mājokļu pieejamība Rīgā uzlabojusies, galvenokārt pateicoties algu kāpumam, procentu likmju kritumam un dzīvokļu cenu stabilitātei sērijveida ēkās mikrorajonos. Rīgā standarta mājsaimniecībai dzīvokļa kredīta nomaksai šī gada 3. ceturksnī bija jāatvēl 164 eiro jeb aptuveni 115 latu mēnesī.
15. Rīko vairāk ballīšu
Šogad, salīdzinot ar 2011. gadu, par vismaz 30% palielinājies korporatīvo pasākumu skaits, tas liecina, ka uzņēmumi atkal sākuši vairāk līdzekļu ieguldīt pasākumu rīkošanā darbiniekiem, klientiem un sadarbības partneriem, stāsta Baltic Beach Hotel viesnīcas un viesu attiecību vadītāja Linda Martini.
16. Iegādājas modernās tehnoloģijas
Būtiski audzis nebūt ne lēto moderno tehnoloģiju lietotāju skaits. Viedtālruņus lieto jau 12% valsts iedzīvotāju, bet planšetdatoru pieaugums gada laikā sasniedzis 50%.
17. Izvēlas zīmolu apģērbus
Ikdienas apģērbu veikalā šogad pircējs iztērēja vidēji 20-30 latu (ziemā vairāk, vasarā mazāk), bet premium zīmolu apģērbu veikalos - vidēji 60-65 latus vienā iepirkšanās reizē, un šim gadam raksturīga tendence, ka pieaug premium zīmolu apģērbu pircēju skaits, novērojusi apģērbu ražotāja un tirgotājuzņēmuma Baltika Latvija vadītāja Maruta Ērgle. Jau šī gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, apģērbu apgrozījums Origo pieauga par 17%, Alfā - par 14%, Galerijā Centrs - par 13% un Spicē - par 20%. Tiek pieļauts, ka apgrozījuma pieaugums saglabājies līdz pat gada beigām.
18. Gatavi maksāt par apavu kvalitāti
Apavu tirdzniecībā apgrozījums pieaug. Dati par šī gada 1. pusgadu rāda, ka apavu iegāde pieaugusi par 16%, salīdzinot ar 2011. gada 1. pusgadu, stāsta apavu tirdzniecības uzņēmuma Euroskor pārstāvis Andis Blinds un piebilst, ka pēc krīzes gan mainījušies pircēju apavu iegādes ieradumi - cilvēki mazāk pērk ekskluzīvus apavus, bet priekšroku dod labai kvalitātei, par ko arī gatavi maksāt atbilstošu cenu.
19. Jaunas mēbeles mājokļiem un birojiem
Pēc aptuvenām aplēsēm, mēbeļu noiets Latvijā šogad, salīdzinot ar pērno gadu, audzis pat par 20%, saka mēbeļu ražošanas uzņēmuma Pinus GB vadītājs Aivars Einauss. Jaunas mēbeles pērk gan iedzīvotāji saviem mājokļiem, gan arī uzņēmumi un valsts un pašvaldību iestādes pret jaunām nomaina biroju mēbeles.
20. Atkal ceļo biežāk
Šogad Lux Express pārvadājis par 76 tūkstošiem jeb 14% vairāk autobusu pasažieru nekā pērn. Gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijas tūrisma aģentūrās pārdoto aviobiļešu skaits sasniedzis 180,5 tūkstošus, tas ir arī par 11% vairāk nekā pērn šajā laika posmā. Recesija atkāpjas arī lauku tūrismā, salīdzinot ar 2011. gadu, apmeklētāju skaits viesu namos pieaudzis par 10%.
21. Atļaujas ēst delikateses
Salīdzinot pērnā gada un šī gada decembri, par 20% audzis jūras velšu pārdošanas apjoms, populāras kļuvušas mīdijas, austeres, tunča filejas, bet jūras ķemmītēm pārdošanas apjomi kāpuši pat dubultā. Pieprasījums pēc saldumiem audzis par 10%. Trīskārt kāpis ekskluzīvo konjaku (XO) pārdošanas apjoms. Pieprasījums pēc gatavajām piparkūkām audzis par 45%, pēc piparkūku mīklas - par 33%.
22. Vairāk tērē vaļaspriekiem
Šogad iedzīvotāji atkal atļaujas brīvāk naudu tērēt vaļaspriekiem, iegādājoties jaunu sportošanas inventāru gan sev, gan bērniem, liecina mazumtirdzniecības tīkla Elkor pārstāvju novērojumi. Šī gada pirmajos deviņos mēnešos Elkor veikalos sporta apģērbu un apavu pārdošanas apjoms pieaudzis par 20%. Arī atrakciju kompleksā Līvu akvaparks 2012. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar to pašu posmu pērn, apmeklētāju skaits palielinājies par 10,6%.
23. Satiksmes intensitāte palielinās
Satiksmes intensitāte pār Vanšu tiltu, salīdzinot ar 2011. gadu, ir palielinājusies par 4%. 2011. gadā Vanšu tiltu diennaktī šķērsoja vidēji 52 847 transportlīdzekļi diennaktī, bet 2012. gadā jau 54 840. Tendence skaidrojama ar ekonomiskās situācijas uzplaukumu.
24. Pērk jaunas automašīnas.
Šī gada vienpadsmit mēnešos vērojams jaunu automašīnu pirmreizējo reģistrāciju skaita pieaugums par 4%, salīdzinot ar aizvadītā gada vienpadsmit mēnešiem. Līdz novembrim (ieskaitot) reģistrētas 11 928 jaunas automašīnas - pasažieru un vieglais komerctransports (līdz 3,5 t) - jeb par 497 spēkratiem vairāk nekā pērn šajā periodā.
25. Nākotnē raugās optimistiski
Uzņēmēji ar optimismu skatās nākotnē - 89% aptaujāto prognozē biznesa apgrozījuma pieaugumu 2013. gadā, bet 37% plāno veikt inovācijas produktos vai pakalpojumos. Visoptimistiskāk biznesa attīstību redz tirdzniecības un lauksaimniecības jomā strādājošie uzņēmēji, kā arī rūpniecības un enerģētikas nozares pārstāvji. 89% aptaujāto prognozē sava uzņēmuma apgrozījuma pieaugumu. No tiem gandrīz katrs trešais plāno apgrozījuma pieaugumu 5-10% robežās, vairāk par 15% apgrozījuma kāpumu prognozē 15% aptaujāto, bet 9% respondentu kaļ plānus palielināt sava uzņēmuma gada apgrozījumu par vairāk nekā 30%.