Šāda informācijas slēpšanas politika radījusi zināmu apjukumu un liek jautāt, kāpēc kredītņēmējam varētu būt izdevīgi saņemt aizdevumu skaidrā naudā. Ir izskanējusi informācija par gadījumiem, kad pret personu vērsta parādu piedziņa, un tad kontā ieskaitītais ātrais kredīts vieglāk nonāk parādu piedzinēju rokās. Tāpat ir dzirdēts, ka bankas atsakās piešķirt hipotekāro kredītu, redzot, ka klients ir ņēmis ātro kredītu. Atsevišķās bankās ir jāpaiet vismaz pusgadam, lai klienta paņemto ātro kredītu neņemtu vērā.
Tiesa gan, DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš šādam apgalvojam ne visai piekrīt. «Tīri teorētiski, ja cilvēks bieži aizņemas, lai atdotu citus kredītus, tas liecina par zināmu impulsivitāti lēmumu pieņemšanā. Tajā pašā laikā neuzskatu, ka nebanku kredītņēmējs automātiski hipotekāro kredītu nesaņems. Jautājums, ko viņi grib slēpt, un tas jau nav jautājums bankai,» saka P. Strautiņš. Ideja, ka tādas lietas būtu jāslēpj, viņam liekas absurda pašos pamatos. «Cilvēki neko neiegūs, no bankas kaut ko noslēpjot. Drīzāk ir jādalās informācijā, lai pēc tam nonāktu pie kopīga sprieduma, vai cilvēkam tiešām būtu jāuzņemas hipotekārā kredīta saistības,» viņš bilst.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāve Marija Makareviča norāda, ka šāda prakse ir jauna, tomēr pārkāpumu aicinājumā neesot. Iemesli gribēt saņemt naudu uz rokas var būt dažādi. «Jā, iespējams, atsevišķos gadījumos tādā veidā cilvēki grib izvairīties no kaut kādām saistībām, bet es to nevaru komentēt,» viņa piebilst.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) nekādus pārkāpumus saistībā ar Banknote.lv nesaskata. Centra pārstāve Ilze Žunde atklāj, ka normatīvie akti patlaban neuzliek par pienākumu piešķirt kredītus tikai bezskaidrā naudā. I. Žunde arī stāsta, ka nebanku kredītdevējiem parasti ir savi atsevišķi reģistri, līdz ar to neesot nozīmes, vai kredīts izsniegts skaidrā naudā vai ar pārskaitījumu. «Tīri teorētiski, protams, pastāv riski, un skaidras naudas plūsmu ir grūtāk kontrolēt. Ja nauda ir bankas kontā, tās izsekojamība ir vieglāka,» teic I. Žunde.
Iemeslu daudz
SIA Banknote valdes loceklis Agris Evertovskis Dienai uzsver, ka šādam pakalpojumam ir priekšrocības ne tikai attiecībā uz bankām, bet arī citiem nebanku kreditētājiem. Kā vienu no argumentiem viņš min, ka Banknotei ir viszemākās procentu likmes, ja salīdzina ar citiem uzņēmumiem, kas aizdod līdzīgas summas uz līdzīgiem termiņiem. Tomēr, pēc Dienas novērojumiem, tas neatbilst patiesībai. Aizņemoties 250 eiro uz 36 mēnešiem, ik mēnesi būs jāmaksā 24,69 eiro. Tajā pašā laikā, piemēram, Incredit.lv 250 eiro uz 36 mēnešiem piedāvā par ikmēneša maksu 13,06 eiro.
Komentējot ieguvumus no tā, ka aizdevums neparādās klienta konta izdrukā, A. Evertovskis norāda, ka tas atvieglo iespējas tikt pie kredīta tiem, kuriem nav bankas konta. Uzņēmums veicis arī aptauju, kurā «85% mērķa grupas respondentu norādījuši, ka viņiem labāk patīk darījumi skaidrā naudā. Galvenais iemesls: tā ir vieglāk sekot līdzi savai finansiālajai situācijai». A. Evertovskis skaidro, ka kredīta saņemšana skaidrā naudā ļauj izvairīties arī no komisijas maksām par naudas izņemšanu bankomātā.
«Aptaujā 92% mērķa grupas respondentu norādīja, ka nevēlas, lai ātrā aizdevuma ņemšanas fakts būtu redzams konta vēsturē. Tas ir saprotams, jo cilvēku finansiālā situācija un kredīti ir privāta lieta. Kā zināms, mūsdienās bankas arvien vairāk cenšas vākt privāto cilvēku informāciju, kas uz tām tiešā veidā neattiecas, lai izmantotu saviem dažādajiem komerciālajiem nolūkiem,» uzsver A. Evertovskis.
Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane jauno piedāvājumu izprot: «Asociācijā ik pa brīdim vēršas klienti, kuriem ir pietiekami ienākumu, lai saņemtu kredītu, tomēr komercbankas to atsaka, norādot, ka ir izmantots cits finanšu pakalpojums, kuru nav segusi banka, tādējādi ļaunprātīgi izmantojot tām pieejamo informāciju. Nebanku kreditēšanas nozarē ir dažādi finanšu pakalpojumi, līdz ar to ir saprotams, ka savā mārketinga praksē kreditētāji uzsver savas priekšrocības.»