Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +5 °C
Daļēji apmācies
Trešdiena, 20. novembris
Anda, Andīna

Konsolidācija un papīru kalni

Masu medijos pēdējā laikā pacelta tēma, ka ir bieži gadījumi, kad ārsti uz valsts rēķina pacientiem izraksta zāļu dubultdevas. Vai ir tāda problēma?

Manuprāt, šis ir konkrēta cilvēka, manas kolēģes, psihiatres, ministra Jura Bārzdiņa palīdzes Santas Purviņas kliedziens «ķeriet zagli». Tas ir dīvaini, kad kāds cenšas pierādīt, ka kāds ārsts izraksta neīstos medikamentus vai izraksta tos par daudz, bet pat necenšas saskatīt miljonus, ko Repharm, Recipe, Mēness aptiekas ķēde nopelna ik gadu. Internetā katrs var atrast informāciju, ka, piemēram, tādi zāļu vairumtirgotāji kā Vadims Telica un Josifs Apts ir Latvijas bagātāko cilvēku desmitniekā, viņu peļņa bijusi mērāma miljonos. Zāļu vairumtirdzniecības vertikālā integritāte iegādājusies desmit Rīgas poliklīnikas, lielu laboratoriju, atsevišķas slimnīcas. Un šī lielā peļņa - patīk vai ne, nāk no nopietna mārža par zālēm, ko šie zāļu vairumtirgotāji saņem. Man personīgi rodas iespaids, ka kolēģe Santa Purviņa, iespējams, strādā zāļu vairumtirgotāju interesēs.

Ja nu reiz kāda mana kolēģe ir konstatējusi negodprātīgu un savā veidā pacientam kaitējošu rīcību, tad rodas jautājums - vai viņa ir par to ziņojusi Veselības inspekcijai? Pieņemu, ka ir. Ja tas tā nav, tad šādi paziņojumi televīzijā ir tikai kolēģes personīgo reitingu celšana un tīša vai netīša vienas sabiedrības daļas sarīdīšana pret otru.

Vissliktākais ir tas, ka tiek norādīts uz psihiatru it kā izrakstītām dubultdevām. Mēs varam būt pilnīgi droši, ka šie publiskie paziņojumi televīzijā sasniegs tieši psihiatru pacientus, kas pārstās iet pie ārstiem vai paši nolems lietot divreiz mazākas zāļu devas. Un tas ir ļoti bīstami.

Vai ir nepieciešamas izmaiņas pašreizējā zāļu kompensācijas sistēmā? Kādas?

Zāļu kompensācijas sistēmu nosaka nauda, kas tai ir paredzēta. Vismaz tuvākajos divos gados papildu līdzekļus kompensācijas sistēmai valsts izdalīt nevarēs. Bet tiklīdz tāda iespēja būtu, būtu nepieciešams paplašināt apmaksājamo zāļu loku. Piemēram - pacientam ar bronhītu ārsts izraksta antibiotikas, bet pacientam nav līdzekļu, lai šos medikamentus nopirktu. Pēc trim dienām pacients nonāk slimnīcā ar pneimoniju, kur ārstēšanās ir daudzkārt dārgāka no valsts budžeta līdzekļiem. Uz valsts līdzekļu ekonomiju ir jāraugās plašāk, un īpaši tas attiecas uz veselības aprūpi.

Tiek ziņots, ka KNAB ir ierosināta lieta par to, ka ārsti saņēmuši dāvanas par konkrētu firmu medikamentu izrakstīšanu. Kā vērtējat šo problēmu?

Esmu pārliecināts, ka 95% ārstu no farmācijas firmām nav saņēmuši neko vairāk par pildspalvu. Zāļu firmas, protams, ir ieinteresētas savas produkcijas izplatīšanā. Tādēļ pie ārstiem ierodas zāļu firmu pārstāvji (parasti ar medicīnisko izglītību) un mēģina pārliecināt, kāpēc manas firmas medikaments A ar saturu XXX ir labāks par citas firmas preparātu B ar to pašu saturu XXX.

Lai cik tas būtu smieklīgi, KNAB šobrīd interesējas par slovēņu zāļu firmas KRKA mēģinājumiem Latvijas tirgū izplatīt savus medikamentus, ja zināms, ka šī firma tiešām ražo ģenēriskos medikamentus, kas savā cenu grupā ir vieni no lētākajiem, ja ne paši lētākie.

Kā vērtējat Veselības ministrijas ideju par plānveida veselības aprūpes saistīšanu ar nodokļu nomaksu?

Ar šo jautājumu, lūdzu, vērsieties pie finanšu un labklājības ministriem. Ja viņi ir gatavi veikt likumdošanas izmaiņas ļoti daudzos likumos, kā arī iespējami ātrā laikā izstrādāt likumu par nulles deklarāciju, nodokļu likumdošanas paketē varētu iekļaut arī konkrētu nodokļu piesaisti pie veselības pakalpojuma.

Kādas jūsu skatījumā ir neatliekamākās pašlaik risināmās problēmas veselības aprūpes sistēmā?

Šobrīd ir budžeta izstrādes jeb konsolidācijas laiks. Latvijas Veselības un sociālo darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris min datus, ka reālais samazinājums veselības aprūpei būs 30- 40 miljoni latu. Kā allaž šādā brīdī notiek sabiedrības kūdīšana pret ārstiem. Piemēram, valsts televīzijas raidījumā Panorāma rāda sižetu «Negodīgi mediķi apzog valsti», kur stāsta, ka pacienta slimības vēsturē tiekot ierakstīti nekad neveikti izmeklējumi un par to iekasējot naudu no valsts.

Šobrīd finansēšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi nr. 1046 «Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība». Vairāk nekā tūkstoš lappušu garais dokuments izstrādāts 2006. gadā, katru gadu labots vidēji vismaz piecas reizes. Labojumi skar vairāk nekā 2/3 sākotnējā dokumenta, tajā ir tik daudz atsauču un labojumu, ka kopumā šo dokumentu vairs nevar izlasīt neviens. Turklāt šie MK noteikumi ir nekorekti, jo nosaka apmaksu par padarīto darbu, bet patiesībā slimnīcas saņem strikti noteiktu naudas summu pēc līguma. Šie noteikumi lobē dažas medicīnas sistēmas un iestādes, bet citas - bendē. MK 1046. - tie noteikumi ir radīti tā, lai ārsts vai māsa visu savu darba dienu veltītu nevis pacientu ārstēšanai, bet tikai bezgalīgo veidlapu, atskaišu, talonu aizpildīšanai. Ja kāds visu aizpilda pareizi, tātad viņš neārstē pacientus nemaz. Ja viņš kaut ko neaizpilda, aizpilda nepareizi vai pārprot kaut ko, viņu televīzija nosauc par zagli vienā gadījumā, bet otrā - valsts par sniegto veselības pakalpojumu nesamaksā.

Tātad veselības aprūpē manā skatījumā šobrīd divas būtiskākās prioritātes - atbilstošs budžets veselībai un pilnībā no jauna radāmi veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtības dokumenti.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies Andorijs Dārziņš

Andorijs Dārziņš 16.01.1953. – 17.11.2024. Atvadīšanās piektdien, 22. novembrī, plkst. 14.00 Rīgas Kremācijas centra mazajā zālē. Tuvinieki








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?