Globālās sasilšanas rosinātās izmaiņas būs «smagas, visaptverošas un neatgriezeniskas», pirmdien publiskotajā ziņojumā brīdināja ANO Starpvaldību klimata izmaiņu komisija (IPCC), piedāvājot līdz šim detalizētāko un izsmeļošāko dokumentu par klimata izmaiņu ietekmi.
Apdraud cilvēku dzīvību
«Uz šīs planētas nebūs neviena, kuru neskars klimata izmaiņas,» IPCC priekšsēdētāju Radžendru Pačauri citēja raidsabiedrība BBC. Kā piebilda viens no ziņojuma autoriem profesors Salimuls Huks: «Pirms tam mēs domājām, ka zinām, ka tas notiek, taču tagad mums ir pārliecinoši pierādījumi, ka tas notiek un tā ir realitāte.»
Cilvēka darbības veicinātā globālā sasilšana draud novest pie vērienīgām un, iespējams, neatgriezeniskām izmaiņām okeānos un ledus klātajos apgabalos. Ledus kušana izsauks jūras līmeņa kāpumu, apdraudot ekosistēmas, pilsētas un piekrastes teritoriju iemītniekus.
Zinātnieki norāda, ka globālā sasilšana arvien biežāk izsauks ekstremālus laikapstākļus, piemēram, stipras lietusgāzes, spēcīgas vētras un karstuma viļņus. Tāpat eksperti norāda uz okeāna ūdeņu paskābināšanos, kas draud bīstami ietekmēt jūrā sastopamās sugas un pilnībā pazudināt koraļļu populāciju. Līdz šim no klimata izmaiņām lielā mērā cietusi zna, ka drīz sekas jutīs arī cilvēki. Globālā sasilšana apdraud mūsu veselību, mājvietas, pārtikas krājumus un drošību.
Cilvēku dzīvībai bīstamākas kļūs ūdens un moskītu izplatītās slimības, vairāk upuru prasīs spēcīgie plūdi, vētras, karstuma viļņi, savvaļas ugunsgrēki un sausuma periodi. Taču augošajam siltumam būs arī plusi. Atsevišķos reģionos vairs nebūs malārijas, bet citos samazināsies no aukstuma bojāgājušo skaits.
Nopietns risks slēpjas dzeramā ūdens un pārtikas krājumu trūkumā. «Mūs sagaida zemāka raža daļai kultūraugu, kas ir galvenie cilvēces barotāji,» IPCC priekšsēdētāju R. Pačauri citēja AP. Lai gan daļa kultūraugu spēs sekmīgi piemēroties klimata izmaiņām, bīstami saruks tādu augu kā kviešu, kukurūzas un rīsa raža. IPCC ziņojumā, par kuru zinātnieki vairāk nekā nedēļu sprieda Japānas Jokohamas pilsētā, uzsvērts, ka līdz 2050. gadam pārtikas cenas gaida kāpums no 3% līdz 84%, un to vissmagāk izjutīs pasaules nabadzīgākās valstis.
Bezdarbība sola katastrofu
Cilvēki spēs piemēroties daļai izmaiņu. Piemērošanās stratēģijā ietilpst, piemēram, pretplūdu mehānismu būve un efektīvākas lauku apūdeņošanas sistēmas apgabalos, kur ūdens resursi ir ierobežoti. Taču vēl nav par vēlu mazināt klimata izmaiņu postošo ietekmi uz dabu un cilvēku dzīvi.
«Zinātne mums rāda, ka klimats un mūsu dzīvesveids burtiski ir briesmās, ja vien mēs nerīkosimies spēcīgi un ātri,» ASV valsts sekretāru Džonu Keriju citēja Reuters. «Ir tādi, kas saka, ka mēs nevaram atļauties rīkoties. Taču tas, ko patiešām nevaram atļauties, ir gaidīt. Bezdarbības sekas būs katastrofa.»
Aprēķini vēsta, ka vidējā gaisa temperatūra pasaulē līdz gadsimta beigām pieaugs par 0,3-4,8 grādiem pēc Celsija, bet jūras līmenis kāps par 26-82 centimetriem. Klimata izmaiņu postošās sekas pastiprinās ar katru grādu, kas nāk klāt, taču, ja vidējā temperatūra augtu par četriem grādiem pēc Celsija, situācija būtu katastrofāla. Temperatūras kāpums par 2,50 grādiem katru gadu varētu samazināt pasaules IKP par 2%.
Zinātnieki uzsvēruši, ka, rīkojoties gudri, iespējams mazināt klimata izmaiņu postošo ietekmi. Turklāt daļa no soļiem nemaz nav sarežģīti vai dārgi. Cilvēki mudināti atturēties no ūdens nelietderīgas izšķiešanas un apzaļumot parkus, lai mazinātu siltuma uzkrāšanos pilsētās. Tāpat ļaudis aicināti neapmesties uz dzīvi vietās, kas īpaši pakļautas ekstremāliem laikapstākļiem.
Taču, lai mazinātu globālo sasilšanu, steidzami nepieciešams ierobežot siltumnīcas efekta gāzu emisijas. «Mums ātri jāsamazina tādu siltumnīcas efekta gāzu kā oglekļa dioksīda (C02) emisijas. Ja to izdarīsim, spēsim izvairīties no lielas daļas minēto seku,» BBC uzsvēra profesore Reičela Vorena no Austrumanglijas Universitātes.