Kipra nepiekritīs banku noguldījumiem piemērot vienreizēju nodokli līdz 10% apmērā no noguldījuma lieluma, kas prasīts, lai saņemtu Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) finanšu palīdzību 10 miljardu eiro (aptuveni septiņi miljardi latu) apmērā.
Eiropa vēlas, lai vismaz daļa no aizdevuma saņemšanai nepieciešamās summas nāk no Kipras bankās noguldītajiem aptuveni 68 miljardiem eiro, no kuriem daudzi ir liela depozīta nerezidentu noguldījumi. Eirozonas līderi norādījuši, ka Kiprai, atsakoties no noguldījumu nodokļa, draud bankrots.
Kipras politiķi ceturtdien vienojās izveidot «solidaritātes fondu» no valsts īpašumiem, ko varētu izmantot ārkārtas valsts obligāciju emisijai. Ceturtdienas vakarpusē valstsvīri bija skeptiski noskaņoti pret to, vai izdosies līdz piektdienai par plānoto «solidaritātes fondu» sarīkot parlamenta balsojumu.
Izskanējušas runas, ka jaunajā Kipras plānā varētu būt iekļauta Krievijas palīdzība. Turīgākie krievi baidās zaudēt apjomīgās naudas summas, kas noguldītas par nodokļu paradīzi dēvētās Kipras bankās. Taču, kā atzina Krievijas premjers Dmitrijs Medvedevs, arī valsts struktūras izmanto Kipras bankas, turklāt Maskavu nepatīkami pārsteidzis tas, ka tagad Krievijas valsts struktūru konti ir nobloķēti.
Kā uzsvēris laikraksts La Tribune, Krievijai varētu būt savas prasības apmaiņā pret palīdzību. Pirmkārt, tai interesē to bagātnieku saraksts, kuriem ir lieli noguldījumi Kipras bankās. Otrkārt, tā nolūkojusi Kipras dabasgāzes atradnes, bet, treškārt, Maskava nav atmetusi cerības uz ostu Kipras krastos, ko pārvērst par militāro bāzi.