Tūlīt kuģu pārvēršanai metāllūžņos tiks pielikts punkts - zvejas flotes sabalansēšanas plāns ir izpildīts, jau tagad redzami arī pozitīvie ieguvumi. Tiesa, jauni spēlētāji tirgū ienākt vairs nevar - resursi ir sadalīti. Tie, kas noturējušies zvejniecības segmentā, cīnās, kā nu var. Lielākā daļa ir vienisprātis - zvejniecībai bez pievienotās vērtības nākotnes nav.
Meklē pievienoto vērtību
Kamēr citi nodod kuģus metāllūžņos, gūstot dāsnas kompensācijas, Liepājas zivju apstrādātāja SIA Kolumbija Ltd. caur daļēji īpašumā esošo SIA Liepājas zvejas osta iegādājusies kuģi Auri. Arī to bija paredzēts sagriezt, taču izdevies pārpirkt, darījuma summu SIA Kolumbija zinātniskais konsultants Mārtiņš Roze neatklāj. Kā tas nākas, ka vieni kuģus griež, bet citi ir gatavi pirkt? «Ka kuģu bija par daudz, rēķinot uz zivju apjomu, varu piekrist, taču pēdējos gados klimatiskie apstākļi ir nejauki un dienas, kurās reāli var iziet jūrā, samazinās,» saka M. Roze. Viņš arī norāda - jūrā ejošs kuģis zivjapstrādes uzņēmumam dod priekšrocības sarunās ar piegādātājiem un partneriem, kas iegādājas produkciju. Lai arī Kolumbija ar zīmolu Libava saražo vairāk nekā 170 dažādu konservu gan no jūras, gan saldūdens zivīm, turklāt apjomi ir gana iespaidīgi - 2,5 miljoni bundžiņu mēnesī, Latvijas veikalos tos grūti atrast - lielākā daļa iet uz eksportu, ne tikai uz Krieviju un citām NVS valstīm, bet arī krietni eksotiskākām, pat Lībiju. Ar vienu kuģi tādiem konservu kalniem nepietiek - zivis lielākoties tiek iegādātas no vietējiem zvejniekiem, tomēr, lai nodrošinātu apjomu, tās nākas iepirkt arī no ārvalstu kuģiem, piemēram, poļiem. Apstrādē priekšroku Kolumbija dod svaigām zivīm, jaunākie plāni ir pavisam grandiozi - jau pabeigti rekonstrukcijas darbi telpām, kur atradīsies zivju audzētava, tur plunčāsies varavīksnes foreles, Āfrikas sami, stores vai sterletes un zuši... līdz nonāks konservu bundžās. Vai arī Kolumbijas restorāna galdā - arī tādus plānus perina Liepājas zivju apstrādātāji.
Tikai pārsimt metru tālāk Liepājas ostas teritorijā darbojas a/s Kursa, kas traļu vilkšanai pievienojusi jaunu vērtību - Latvijas Zivju produktu ražotāju grupā (LZPRG) apvienojušās divpadsmit firmas, kas sazvejoto saldē un sūta uz eksporta tirgiem, kā arī ražo mencu filejas. Iekārtas iegādātas ar ES atbalstu. A/s Kursa un LZPRG valdes priekšsēdētājs Igors Markuševskis atzīst - paši pie zivju apstrādes ķērušies, lai nebūtu jāpakļaujas pārstrādātāju spiedienam un jāatdod nozveja par zemām cenām. Tagad situācija ir mainījusies - pat ja pašmāju pārstrādātāji vēlas vietējo lomu, neesot īpaši daudz ko piedāvāt, jo noslēgti līgumi ar klientiem citās valstīs. «Nevaram orientēties tikai uz pašmāju pārstrādātāju, jo jaudas viņiem ir ierobežotas - ja nozveja palielināsies, mums būs pārpalikums, taču partneri ārzemēs jau būs zuduši un zivis iepirks no igauņiem vai somiem,» apsvērumus klāsta I. Markuševskis. Viņam arī plāns atlikumus no mencu filetēšanas - malto gaļu - piedāvāt Liepājas pirmsskolas izglītības iestādēm, tagad gaida, ko teiks Liepājas dome.
Bet vai tiešām Latvijas zvejnieku lomus pašu mājās iegādāties nevar? «Jāiet uz tirgu,» teic piekrastes zvejnieks Oskars Kadeģis, kurš jūrā gājis kopš bērna kājas. Tagad viņam pieder divi piekrastes kuģīši un divas laivas, vēl vienu atdevis sagriešanai un saņēmis kompensāciju, tiesa, arī liegumu gadu doties jūrā. Toties no Eiropas saņēmis finansējumu kuģīša Līva modernizācijai - tagad ar to zvejā var doties pat viens cilvēks. Oskars ir mierā gan ar zivju apjomu, gan zvejas izmaksām: «Baigā peļņa nav, bet izdzīvot var.» Lielākas nozvejas atdodot uz pārstrādi, taču pārsvarā mencas, butes un arī zuši nonāk Liepājas tirgū. Vēsajā sezonā pats Liepājas ostmalā arī tirgo zivis. Pavisam svaigas!
Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš apgalvo - zveja kā bizness sevi atpelnīs, tikai rūpīgi plānojot, arī pievēršoties apstrādei. «Ir jābūt skaidram noieta tirgum, attīstītai tirgus struktūrai - pieprasījums pastāv, taču arī tirgos ir kritumi un ekonomiskās krīzes, ar ko jāspēj sadzīvot, šobrīd gan situācija zvejniecībai un apstrādei ir labvēlīga un nevar pat piepildīt pieprasījumu,» saka N. Riekstiņš.
Griešanas sekas - pozitīvas
Pēc flotes samazināšanas pieauga ekonomiskie rādītāji: nozvejas rādītāji uz vienu kuģi, divkāršojās nozveja uz vienu cilvēku, šī tendence novērojama pēdējo piecu gadu laikā, saka Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR Informācijas un datu nodaļas vadītājs Aleksandrs Kozlovskis. «Kuģu griešana» sākās 2004. gadā, kad Latvija iestājās ES. Esot arī negatīvās blaknes - kritusies nodarbinātība. N. Riekstiņš saka - līdz ar lielākiem ienākumiem samazinās zvejnieku vēlme slēpt nozvejas daļu, tādējādi mazinās ēnu ekonomika un citas nelikumīgas darbības. «Būtībā zvejas flotes lielumam ir jābūt tādam, lai varētu sekmīgi apgūt Latvijai iedalītās zvejas iespējas un zvejot visa gada garumā, nevis balstīt šīs darbības uz katram zvejniekam iedalītiem nelieliem limitiem, kad zveja būtu jāaptur gada vidū,» skaidro N. Riekstiņš un norāda - šīs problēmas atrisināt palīdzējusi zvejas flotes sabalansēšanas programma.
Arī zivis jūrā esot. «Baltijas jūra ir slavena ar to, ka krājumi ir pietiekami stabili, kaut arī bijuši kritumi, taču svārstības dabisko apstākļu dēļ ir neizbēgamas,» atzīst N. Riekstiņš. Tiesa, ja zveja ir pārāk intensīva, cieš zivju populācijas, tāpēc jau vēsturiski Baltijas jūrā bijušas nozvejas kvotas. Zvejnieki lielākoties piešķirtos limitus izpildot - tas ir viņu pašu interesēs, ja nebūs izvilkti vismaz 80% gadā paredzētā loma, nākamajā gadā limits var tikt samazināts. Nozveja tiek rūpīgi regulēta - zivis no kuģiem iegādāties, apejot to uzskaiti, praktiski nav iespējams, jo visu izvilkto reģistrē vispirms zvejas žurnālos, pēc tam informācijas sistēmās. Arī šmaukties ar lomiem nevar - sodi ir gana bargi. Paši jūras arāji gan ir skeptiski pret kvotu noteikšanai izmantotajiem zinātniskajiem aprēķiniem - I. Markuševskis norāda, ka pēdējo divu gadu laikā kvotu aprēķini brētliņu zvejai mainījušies pat uz pusi. Amatpersonas gan atšaudās - kvotu aprēķiniem datus dod un apkopo zinātnieki no visām Baltijas jūras valstīm, tāpēc Latvijas zinātnieku novērtējums viens pats nevar ietekmēt gala rezultātu.
Tomēr, lai arī zivsaimniecības nozare Latvijā atgūstas, brīvu vietu jauniem uzņēmējiem vairs nav. N. Riekstiņš skaidro - komercdarbības licenci zvejniecībā var izsniegt tikai tad, ja ir neizmantoti resursi. Latvijai tādu nav, tādējādi tirgū jauns spēlētājs var ienākt tikai uz aizgājēju rēķina. Un arī tad, ja izdodas pārpirkt kuģi, pirms tas aizlaists metāllūžņos, kā tas notika līdz šim. Pēc flotes sabalansēšanas pabeigšanas nozarē droši vien sāks dominēt citi ekonomiskie principi un virzītājspēki.