G. Kauliņa norāda, ka proporcionālās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes ir septiņās Eiropas Savienības (ES) valstīs: Latvijā - 25%, Lietuvā - 15%, Igaunijā - 21%, Čehijā - 15%, Slovākijā - 19%, Bulgārijā - 10%, Rumānijā - 16%. Nākamgad proporcionālo likmi 16% apmērā plāno ieviest arī Ungārija. Eksperte norāda, ka Latvija izceļas ar visaugstāko IIN likmi, arī salīdzinot ar citām postpadomju valstīm, kurās piemēro proporcionālās likmes: Krieviju (13%), Ukrainu (17%), Gruziju (20%) vai Kazahstānu (10%). G. Kauliņa gan uzsver - lai novērtētu faktisko iedzīvotāju ienākuma nodokļa slogu, ir jāvērtē arī citi nosacījumi, piemēram, neapliekamā minimuma apmērs, dažādi atbrīvojumi un atvieglojumi, kas būtiski ietekmē nodokļa apmēru. Latvija neapliekamā minimuma ziņā izceļas negatīvi, jo mūsu valstī noteiktais neapliekamais minimums (Ls 45) ir zemākais Baltijā un krietni zemāks nekā citur ES.
Latvija nodokļu slogu vairāk ir uzlikusi uz darba ņēmēju pleciem - vērtē SIA PB Finanses valdes locekle Agnese Pastare un piebilst, ka Latvijā salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju ir augstākie nodokļi. Valstīs, kuras pēc sociālisma sabrukšanas attapās ātrāk un kurās bija iespējama ātra izaugsme, nodokļi ir samērā zemi. Čehijā nodokļi ir augstāki, savukārt Bulgārija ir samazinājusi savus nodokļus pēc līdzīga principa kā speciālās ekonomiskās zonas - piesaistīt uzņēmēju, investoru un atbraucēju masu, ko vilina zemie nodokļi, bet valsts iegūst no apgrozītajiem līdzekļiem. A. Pastare norāda, ka arī Lietuva «iet pa zemo nodokļu ceļu», un brīdina, ka tas ir risks Latvijas ekonomikai - nav izslēgts, ka mūsu uzņēmēji pārcels savu biznesu uz kaimiņvalsti.
Savukārt Zviedrijā nodokļi ir augstāki nekā Latvijā, tomēr tie ir proporcionāli dzīves līmenim, jo nodokļu maksājumi ir attaisnoti ar sociālo sistēmu - bezmaksas medicīnu, izglītību un citām bezmaksas sociālajām vajadzībām.
Uzņēmuma Credinvest International investīciju un finanšu analītiķis Vladislavs Greķis secina, ka, analizējot starptautisko pieredzi, jo īpaši attīstītās Eiropas valstis, rodas priekšstats, ka arī Latvijai «nenāktu par sliktu», ja nodokļi atbilstu maksātspējai.