Šo EK lēmumu pozitīvi vērtē Latvijas biškopji. Citviet veiktie pētījumi un bišu sliktie ziemošanas rezultāti mūsu valstī apliecina pesticīdu negatīvo ietekmi, uzskata Latvijas Biškopības biedrības pētnieks - konsultants Valters Brusbārdis. Viņš ir pārliecināts, ka šo ierobežojumu rezultātā «bišu veselība tikai uzlabosies», un piebilst, ka šīs vielas ir bīstamas arī savvaļas apputeksnētājiem, kā arī videi, kurā mēs dzīvojam, augsnes, ūdens iemītniekiem.
Savukārt Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktores vietniece Iveta Ozoliņa norāda, ka šie ierobežojumi negatīvi ietekmēs rapšu audzētājus, augļkopjus un dārzeņaudzētājus, kā arī pašus biškopjus un apkārtējo vidi - jo, piemēram, izmantojot nekodinātu sēklu, pieaugs «lauku smidzinājumi pret kaitēkļiem», kas nozīmē papildu izmaksas un lielāku slogu videi. Tāpat ZM pārstāve uzskata, ka tas varētu samazināt ražas apjomus un veicināt nelegālu augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu. Saskaņā ar Valsts augu aizsardzības dienesta informāciju līdz šim nav atrasta alternatīva sēklu kodināšanai, un tas ietekmēs 1985 saimniecības, kurās audzē rapsi. Tāpat nav līdzekļu cīņai ar bumbieru lapu blusiņu.
Diena jau rakstīja, ka Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde atzina, ka, kodinot sēklas ar trim neonikotinoīdu grupas augu aizsardzības līdzekļiem, no tiem izaugušu augu izdalītais šķidrums, nektārs un medus var būt bitēm kaitīgs. Tāpēc EK ierosināja ierobežot to izmantošanu. Par to bija jālemj dalībvalstīm, arī Latvijai. Zemkopības ministrija neatbalstīja ieceri, taču, balsojot par to, Saeimas Eiropas lietu komisija nostājās biškopju pusē un bija par EK pozīciju. Taču dalībvalstu balsu vairākums netika panākts, un EK pati pieņēma lēmumu no 1. decembra noteikt ierobežojumus.