Vācijā šonedēļ plašu rezonansi ir izsaukusi izdevuma Der Spiegel publikācija, kurā tiek apgalvots, ka pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados ar varasiestāžu akceptu visā Austrumvācijā uz slimniekiem tikuši pārbaudīti rietumvalstu farmācijas uzņēmumu jaunākie medikamenti.
Abpusējs izdevīgums
Charite slimnīca, kas bija lielākā Austrumeiropā un kuras vārds parādās Der Spiegel atmaskojošajā rakstā, paziņojusi, ka nekavējoties pārtrauks ierasto praksi iznīcināt bijušo pacientu slimības vēstures, kas iestādes arhīvos ir nostāvējušas vairākas desmitgades.
Saglabātie dokumenti tikšot rūpīgi caurskatīti, lai atšifrētu iespējamos gadījumus, kad medikamentu izmēģinājumi ir notikuši, un noskaidrotu, vai tie ir veikti ar vai bez pacientu piekrišanas un kādi blakusefekti novēroti. «Izpēte arī ļautu salīdzināt Austrumeiropā izmantotās ārstēšanas metodes ar Rietumu standarta ārstēšanas metodēm,» Charite pārstāvis Folkers Hess sacīja BBC.
Charite ir tikai viena no vairākiem desmitiem slimnīcu, kurās, kā liecina Der Spiegel izmeklēšana, savulaik veikta pārsvarā Rietumvācijas, Šveices un ASV zāļu ražotāju jaunāko, bet vēl uz cilvēkiem nepārbaudīto produktu testēšana.
Izskatot tūkstošiem dokumentu, kas iegūti no privātajiem kolekcionāriem un Austrumvācijas Veselības ministrijas, Valsts drošības ministrijas jeb Stasi un citu varasiestāžu arhīviem, izdevums noskaidrojis, ka 1983. gadā ir izveidota īpaša iestāde, kuras uzdevums bija sadarboties ar ārzemju farmācijas uzņēmumiem, kas vēlējās veikt medikamentu izmēģinājumus Austrumvācijā.
Tas bija abpusēji izdevīgi, jo ekonomiski atpalikušajam autoritārajam režīmam bija nepieciešama cietā valūta, bet zāļu ražotājiem tas nozīmēja zemākas izmaksas un iespēju veikt izmēģinājumus, kādus, iespējams, rietumvalstīs nemaz nevarētu veikt.
Pēc sešdesmitos gados notikušā skandāla, kad tūkstošiem sieviešu, kas grūtniecības laikā bija lietojušas nomierinošo līdzekli talidomīdu, dzemdēja bērnus ar pilnībā neattīstītām ekstremitātēm, rietumvalstu farmācijas kompānijā tika uzdots veikt rūpīgas pārbaudes pirms medikamentu palaišanas pārdošanā.
Izmēģinājumu trusīši
Der Spiegel raksta, ka līdz Berlīnes mūra krišanai 1989. gadā aptuveni 50 slimnīcās veikti vairāk nekā 600 izmēģinājumi, un par katru no tiem farmācijas uzņēmumi maksājuši līdz pat 800 tūkstošiem Rietumvācijas marku, kas mūsdienās būtu ekvivalents aptuveni 400 tūkstošiem eiro (280 tūkstoši latu). Naudu savā starpā sadalījušas Austrumvācijas valdība un iesaistītās slimnīcas.
Šajos izmēģinājumos piedalījušies 50 tūkstoši cilvēku, no kuriem vairākums nezinājuši, ka ir kļuvuši par izmēģinājumu trusīšiem.
Piemēram, vienā no dokumentiem teikts, ka medikamentu ražotājs, kas tagad pieder Šveices farmācijas milzim Roche, uz 30 priekšlaicīgi dzimušiem mazuļiem izmēģinājuši eritropoetīnu jeb EPO, kas stimulē sarkano asinsķermenīšu vairošanos.
Savukārt vācu uzņēmums Bayer izmēģinājis medikamentu nimodipīnu, ko lieto asinsrites uzlabošanai smadzenēs, uz vairākiem alkoholiķiem, kuri cieta no akūta delīrija un nebija spējīgi dod piekrišanu testiem.
Daļa no pacientiem sirga ar nopietnām slimībām, tādēļ viņiem atsevišķi medikamenti doti, sakot, ka tā ir viņu lielā iespēja izārstēties. Daudzos gadījumos pacientu stāvoklis pasliktinājies, bijuši arī letāli iznākumi.
Vairākums publikācijā minēto farmācijas uzņēmumu vai nu ir atteikušies komentēt savu biznesa praksi Austrumvācijā, vai arī atbildējuši, ka ir pagājis pārāk ilgs laiks.
Uzņēmumi, kas ir gatavi runāt, taisnojas, ka viņu veiktie klīniskie izmēģinājumi notikuši saskaņā ar Austrumvācijas likumdošanu un starptautiskajiem standartiem.