Smiltis savāktas 90% apmērā no visām maģistrālajām ielām, un drīzumā tas tiks izdarīts arī ielās ar mazāku satiksmes intensitāti. Brauktuvju attīrīšana no smiltīm 964 km garumā izmaksās 328 000 latu, stāsta Rīgas domes pārstāve Una Ahuna-Ozola. Viņa norāda, ka darbi sākti aprīļa vidū, tiklīdz nokusuši sadzītie sniega vaļņi, agrāk to izdarīt neesot bijis iespējams. Pēc smilšu savākšanas brauktuves tiks regulāri mitrinātas un slaucītas, kā arī notiks zaļās zonas laistīšana.
No aprīļa sākuma līdz 15. datumam Rīgas dome saņēmusi vidēji trīs sūdzības dienā par smiltīm ielās. Skaits samazinājies, kad tika sākta to savākšana. Tāpat galvaspilsētā atkal pārsniegti ES direktīvās noteikto putekļu jeb cieto daļiņu PM 10 daudzuma robežlielumi cilvēka veselības aizsardzībai, kas pieļaujams vien 35 dienas gadā. Līdz 31. martam Brīvības ielā bija reģistrēti jau 35 pārsniegumi, un aprīlī tās bija vēl vismaz 11 dienas. Diena jau rakstīja, ka pērn robežlielums pārsniegts 60 reižu, un tas nozīmē negatīvu ietekmi uz iedzīvotāju veselību un EK pārkāpumu procedūras pret Latvijas valsti turpināšanu, kas sliktākajā gadījumā var beigties ar soda naudas maksāšanu.
Aukstajā gadalaikā uzkrājušos smilšu daudzuma dēļ tieši ziemas beigās un pavasaros putekļu piesārņojuma problēma ir vislielākā. Velokurjers Aldis Āboliņš, kuram ikdienā jāpacieš putekļu iekļūšana acīs un mutē, atzīst, ka vissliktākā situācija ir pavasaros pirms smilšu savākšanas un karstās vasaras dienās. Viņš uzskata, ka būtu nepieciešama intensīvāka ielu tīrīšana arī vasaras sezonā un jāizsver atteikšanās no smilšu-sāls maisījuma lietošanas ziemā. Arī materiālu fizikas zinātņu doktors Ojārs Balcers tam piekrīt, norādot, ka piemērs ir igauņi, kuri ielas kaisa ar smalkām šķembām. Viņš uzskata, ka arī Rīgā tas būtu jādara. Rīgas domes pārstāvis Uģis Vidauskis iebilst, ka tad aizdambētos notekūdeņu kanalizācijas sistēma. Savukārt O. Balcers norāda, ka to var modernizēt.
Rīgas domes pārstāvji uzskata, ka putekļu problēma centrā mazināsies, turpinot tranzīta transporta novirzīšanu no centra, būvējot jaunas apbraucamās ielas un veicinot pārvietošanos pa Dienvidu tiltu un Austrumu maģistrāli. Tāpat iecerēts attīstīt sabiedrisko un velotransportu. Vēl Rīgas dome šogad apņēmusies noskaidrot galveno putekļu rašanās cēloni galvaspilsētā, atvēlot tam 29 300 latu.