«Tas ir diezgan loģisks solis, ka sadarbojas šādas organizācijas, jo, kopīgi aizstāvot savas intereses, varam panākt nopietnāku rezonansi - uzrunājot politiķus, kas lemj par veselības nozarei būtiskiem jautājumiem, un sabiedrību, no kuras izpratnes un atbalsta ir atkarīgi gan slimnieki, gan pensionāri,» uzskata krūts vēža pacienšu organizācijas Vita vadītāja Irīna Januma.
Viņasprāt, panākt nozīmīgu iniciatīvu realizēšanos var efektīvāk, ja atsevišķas organizācijas apvienojas, tā nesadrumstalojot intereses, bet gan ar izstrādātiem konkrētiem plāniem un skaitlisku īpatsvaru apliecinot, kuri mērķi noteiktai sabiedrības daļai ir visnozīmīgākie.
«Kopā ar Pensionāru federācijas pārstāvjiem uzrunāsim arī Saeimas deputātus, uzsverot nepieciešamību piešķirt papildu finansējumu onkoloģisko pacientu ārstēšanai un rehabilitācijai, un jāatzīmē, ka daudzi Onkoloģisko pacientu organizāciju alianses biedri ir arī Pensionāru federācijas biedri, tātad apvieno abu šo sabiedrības grupu intereses,» skaidro I. Januma.
Sadarbības mērķis ir arī panākt, lai Latvijas iedzīvotājiem veselīgi nodzīvoto gadu ilgums pēc 65 gadu sasniegšanas tuvinātos Eiropas Savienības vidējam līmenim. Atbilstoši statistikas datiem Eiropas Savienībā vidējais veselīgi nodzīvoto gadu ilgums pēc 65 gadu sasniegšanas ir 8,6 gadi, turpretim Latvijā sievietēm tie ir 4,6 gadi, bet vīriešiem tikai četri gadi, ziņo organizāciju pārstāvji.
Lai sasniegtu šos mērķus, abas organizācijas apņēmušās iestāties par pensijas vecuma onkoloģisko pacientu tiesībām uz pieejamu un kvalitatīvu veselības aprūpi. Tās lūgs Veselības ministriju pievērst īpašu uzmanību pensijas vecuma onkoloģisko pacientu aprūpei jaunizstrādājamā Rīcības plānā onkoloģisko slimību izplatības un mirstības samazināšanai laika periodā no 2016. līdz 2020. gadam.
Sadarbības ietvaros panākta vienošanās, ka Latvijas Pensionāru federācija paudīs atbalstu Saeimā iesniegtajai Onkoloģisko pacientu organizāciju alianses likumdošanas iniciatīvai Lai vēzis būtu ārstējama slimība, kas paredz vismaz 10 miljonu eiro liela ikgadēja valsts finansējuma piešķiršanu onkoloģisko slimību agrīnai diagnosticēšanai un onkoloģisko pacientu efektīvai ārstēšanai, īpašu uzmanību veltot tieši pensijas vecuma pacientu aprūpei.
Lai izvērtētu kritiskākās problēmas onkoloģijas slimnieku ārstēšanas procesā no brīža, kad parādās aizdomas par diagnozi vēzis, līdz pat daļējai vai pilnīgai izārstēšanai, iepazīstoties ar pašu pacientu pieredzi un viedokļiem, Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrība Dzīvības koks veica pacientu anketēšanu par pakalpojumu pieejamību onkoloģijā.
Tā kā nereti biedrība saņem zvanus un e-pastus, kuros jāuzklausa pacientu stāsti par pieredzi veselības aprūpes sistēmā, pakalpojumu nepieejamību, neadekvātu attieksmi no medicīnas personāla puses, tika nolemts veikt onkoloģisko pacientu anketēšanu. «Lai saprastu, vai negatīvā pieredze pašreizējā veselības aprūpes sistēmā ir atsevišķi gadījumi vai tomēr tā ir tendence Latvijas medicīnas sistēmā, nolēmām organizēt šo pacientu aptauju. Anketa tika aizpildīta elektroniski, tā pieejama gan biedrības interneta vietnē, gan izplatīta sociālajos tīkos, nosūtīta uz e-pastiem, kas ir biedrības datubāzē,» stāsta biedrības Dzīvības koks valdes priekšsēdētāja Gunita Berķe.
Anketas mērķis ir izzināt tendences saistībā ar pakalpojumu pieejamību Latvijā un identificētu problēmsituācijas, ar kurām nākas sastapties diagnostikas un ārstēšanas procesā. Anketēšanas rezultāti tiek apkopoti, un biedrība plāno ar tiem iepazīstināt sabiedrību un arī Veselības ministriju un Sabiedrības veselības apakškomisijas deputātus līdz 2016. gada septembra beigām.