Ilgtermiņa demogrāfiskās tendences sašaurina darbaspēka kvantitatīvo piedāvājumu, savukārt sabiedrības prasmju polarizācija, reģionālās disproporcijas un prasmju novecošanās saasina strukturālās neatbilstības un darbaspēka iztrūkuma riskus. Tāds ir viens no secinājumiem, kas iekļauti Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvajā ziņojumā Par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm līdz 2040. gadam.
Ziņojums uzrāda tendences, kas nav īpaši jaunas vai pārsteidzošas, vienlaikus šāds dokuments ļauj prognozēt valdības iespējamo rīcību darba tirgus situācijas uzlabošanai. Jāpiebilst, ka pagājušās nedēļas nogalē ar saviem priekšlikumiem par darba tirgus situācijas uzlabošanu klajā nāca valdībā pārstāvētā partija Progresīvie. Savukārt EM, tāpat kā par atsevišķu nodarbinātības pasākumu organizēšanu atbildīgā Labklājības ministrija, kā zināms, ir Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārraudzībā.
Jākāpina produktivitāte
Kopumā bezdarbs gan vidējā, gan ilgtermiņā turpinās sarukt, prognozē EM. Sagaidāms, ka bezdarba līmenis jau 2026. gadā varētu samazināties zem 6%. Gan vidējā, gan arī ilgtermiņā bezdarbs būs tuvu tā dabiskajam līmenim (5–6% robežās). Augstākie bezdarba riski sagaidāmi iedzīvotājiem ar zemu izglītības līmeni un bez profesionālām prasmēm vai profesionālās kvalifikācijas, kā arī no ekonomiskās aktivitātes centriem attālākos reģionos. Vienlaikus Latvijas ekonomikas noturība pret ārējiem šokiem iepriekšējos gados ir pierādījusi sevi, apliecinot sankciju un eksporta tirgus sašaurināšanās ierobežoto tiešo ietekmi uz Latvijas darba tirgu.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 14. janvāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.40