Publiskajā vidē daudzus pārsteidza Saskaņas centra Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča siltais atbalsts Reformu partijas ministram Edmundam Sprūdžam, jo pašvaldību vadītāji parasti mēdz apšaubīt viņa profesionalitāti, kompetenci vai atbilstību amatam vispār. Noslēpums, šķiet, slēpjas tā sauktajā Latgales attīstības plānā, kura realizācijai maijā valdība nolēma novirzīt arī lielāko daļu no gandrīz 24 miljoniem latu, kas tiek dalīti ES fondu aktivitāšu ietvaros.
Sākotnēji valdībā bija ideja Latgales projektiem novirzīt pat visu tā sauktās policentriskās aktivitātes ietvaros paredzēto finansējumu. Problēma - radās šaubas, vai Latgales pašvaldības projektu zemās gatavības pakāpes dēļ spēs paredzētajā laikā šo naudu apgūt un tā neies valstij zudumā. Tādēļ tika pieļauta iespēja, ka brīvas konkurences veidā uz šo finansējumu var pretendēt nacionālas un reģionālas nozīmes pašvaldības no visas Latvijas, tomēr priekšroku dodot galvenokārt Latgales pašvaldībām.
Nav šaubu, ka Latgale ir jāattīsta. Apskatot teritorijas attīstības indeksa vērtības, redzams, ka Latgalei tas tiešām ir viszemākais. Tomēr negatīvs teritorijas attīstības indekss ilgstošā laika posmā ir visai Latvijas teritorijai, izņemot Rīgu. Turklāt Latgales attīstības indekss nemaz tik ļoti neatšķiras no cieši blakus esošās Vidzemes. Šajā aspektā kohēzijas politikas ietvaros īpaši atbalstāma būtu lielākā Latvijas teritorijas daļa, nevis kāds reģions atsevišķi.
No valsts kopējās attīstības viedokļa vēl būtu pieņemams, ka, sadalot ES fondu līdzekļus, atbalsta politikas ietvaros priekšroka tiek dota Latgales projektiem, ja tiek izpildīti vienādi vai līdzīgi nosacījumi. Tomēr nav pareizi, ja pie nosacījuma, ka infrastruktūras attīstības projektiem būtu jāveicina uzņēmējdarbības, īpaši ražošanas, attīstība, netiek atbalstīts, kā tas notika, ielas attīstības projekts Kuldīgā, kas dodas taisnā ceļā uz ražotni, bet tiek atbalstīts projekts Līvānos, kas drīzāk ietver māju iekšpagalmu, nevis rūpniecības attīstību.
Eiropas miljonu liktenis lielā mērā ir atkarīgs no Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izveidotās Koordinācijas padomes akcepta, kas vērtē projekta ideju. Taču reālā situācija ir tāda, ka attiecībā uz sadalāmajiem 23,88 miljoniem latu projekta idejas izvērtēšanai Koordinācijas padomē trūkst jebkāda normatīva regulējuma. Ideju priekšatlases kritēriji nav nostiprināti ne MK noteikumos, nedz kaut vai apstiprināti pašā Koordinācijas padomē.
Tādējādi nav skaidrs, kā ir tikuši vērtēti projekti pašas Latgales ietvaros, jo ne visi Latgales projekti tika apstiprināti, nerunājot nemaz par to, ka par vairākkārt efektīvāku projektu noraidīšanu ir sašutušas pašvaldības citos Latvijas reģionos, kas cerēja uz objektīvu, nevis klaji subjektīvu attieksmi savu attīstības projektu vērtējumos.
ES fondu apgūšanas nepietiekamie tempi atsevišķiem politiķiem ļauj populistiski mudināt uz steigu, ko atsevišķi ierēdņi uzskata par signālu rīkoties, vairs neņemot vērā valsts normatīvo regulējumu. Lieki piebilst, ka šāds haoss ministrijā dažiem ir ļoti izdevīgs.