Tartu (Igaunija) jau izveidojusi Gudrās pilsētas laboratoriju (Smart City Lab), kuras paspārnē līdz 2015. gadam tiks īstenoti vairāki pilotprojekti ar potenciālu to nākotnē izmantot citās pašvaldībās. Viļņas (Lietuva) pašvaldība izstrādājusi savu Gudrās pilsētas koncepciju. Pienācis laiks arī Latvijas pašvaldībām sākt mērķtiecīgu virzību uz gudru risinājumu ieviešanu.
Latvijā par gudro pilsētu labākās prakses pārņemšanu nopietnu interesi jau izrāda gan Rīgas pašvaldība, gan Lielo pilsētu asociācija, taču ārvalstu prakse attiecībā uz gudru risinājumu izmantošanu pilsētās liecina, ka ieguvēji var būt ne tikai lielo pilsētu iedzīvotāji, bet arī samērā nelielas pašvaldības. Potenciālo risinājumu iespējas ir dažādas - sākot ar modernu pārvaldības mehānismu ieviešanu un beidzot ar transporta pieejamības uzlabošanu.
Viens no zināmākajiem gudro pilsētu risinājumiem ir viedie tīkli (smart grids) enerģijas patēriņa organizēšanā, kur tehnoloģijas ietver jaunākās paaudzes skaitītājus, elektroenerģijas sadales automatizēšanu un efektīvu tīkla vadību, kā arī atjaunojamo energoresursu piesaisti kopējam elektrotīklam. Patlaban visattīstītākās tehnoloģijas ir saistītas ar skaitītājiem, kas nodrošina informācijas uzskaiti, analīzi un apmaiņu ar datu centriem. Paredzams, ka 2016. gadā Eiropā ar viedo tīklu tehnoloģijām saistītos projektos tiks investēti aptuveni septiņi miljardi eiro (4,9 miljardi latu). Tomēr ne visi gudro pilsētu projekti prasa ievērojamas investīcijas. Liela nozīme ir plānošanai un sadarbībai ar iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Savukārt tie projekti, kuros sākotnēji nepieciešamais ieguldījums ir apjomīgs, nākotnē atmaksāsies ar uzviju. Pasaules pieredze pierāda, gudro pilsētu risinājumi var būt ne tikai resursu efektīvi, bet arī vidējā un ilgtermiņā finansiāli izdevīgi.
Gudro pilsētu risinājumi ietekmē ikvienu pilsētas iedzīvotāju gan tiešā, gan netiešā nozīmē. Iedzīvotāji iegūst uzlabotu satiksmes plūsmu, zemākus komunālo pakalpojumu rēķinus un tiešsaistē pieejamus pašvaldības pakalpojumus, kā arī labu vides kvalitāti un savstarpējās uzticības palielināšanos.
Latvijas pašvaldībām jāapzinās gudru risinājumu īstenošanas nozīme un to pozitīvais efekts, ko gudra pašvaldība var sniegt - gan resursu efektivitātes ziņā, gan iedzīvotājiem patīkamākas vides veidošanā, gan jaunu ekonomisku aktivitāšu veicināšanā. Lai panāktu virzību uz gudro pašvaldību izveidošanu, vajadzētu sākt ar pilotprojektu konkrētas problēmas, piemēram, pārvaldības, transporta vai enerģētikas jomā, risināšanai.
*Ernst&Young Baltic Vadības konsultāciju departamenta direktore