Sasniedzot zināmu dzīves robežu, cilvēka vārdi iegūst citu svaru. Kāds var virzīt ideoloģiju tāpēc, ka grib dabūt Eiropas amatu. Cits grib strādāt bankā arī pēc ministra darba beigšanas. Vēl kāds sludina reformas, jo grib būt starpnieks brīdī, kad ārzemnieki privatizēs ostas. Andris Grūtups par to vairs nedomā.
Un saka, kā ir. Vērš uzmanību uz lietām saknē. Tas, protams, nav nekāds noslēpums, ka latvieši izmirst. Tikai tas notiek vēl ātrāk, nekā mums patiktu domāt. Ja turpināsies līdzšinējie izbraukšanas tempi, tautai atlikuši nepilni trīsdesmit gadi, spriež filozofs, pilsonis un politiķis Grūtups.
Intervija ir lieliska. Tomēr šķiet, ka žurnālisti, kas viņu intervē, neparko negrib dzirdēt, ko saka Andris Grūtups. Par kādu piekto kolonnu runā Grūtups?
Viņi te ir. Dzīvo, staigā, nerunā latviski. Ļoti slikti, ka nerunā. Bet ne jau tāpēc, ka krievi neatzīst okupācijas faktu vai 9. maijā dzer pie pieminekļa, šodien latvieši brauc prom.
Žurnālistus interesē «lienošā rusifikācija - krievisku uzrakstu biežāka parādīšanās uz atsevišķu veikalu skatlogiem, audioreklāmas krievu valodā lielveikalos». Taču reāli notiek depopulācija un anglifikācija. Rusifikācija kā valsts politika? Piedodiet, bet Latvijas normatīvos aktus no angļu valodas ministrijas dažkārt pat nepārtulko latviski.
Ne jau krievu dēļ šodien latvieši emigrē un var izzust. Kādēļ latvieši pamet dzimteni? Kas tā par politiku? Varbūt tās ir mūsu politiķu neizdarības un kļūdas? Taču arī lietuvieši, čehi, ungāri, poļi un bulgāri masveidā emigrē. Lietuviešu avīzēs ir tādi paši virsraksti, tikai skaitļi citi.
Kas ir aizdzinis 307 tūkstošus iedzīvotāju prom? Skatīsimies saknē, aicina Grūtups. Latvijas politika ir nevis vienkārši nepareiza - ne jau kāds atsevišķs politiķis ir vainīgs -, Latvijas politika ir saknē nepareiza.
Portālā manabalss.lv apturēta parakstu vākšana par izstāšanos no Eiropas Savienības. Juristi spriež, vai par to vispār drīkst diskutēt! Manuprāt, attiecību desmitgade, kas būs 2014. gadā, ir īpaši piemērots laiks, lai uzdotu tieši šo jautājumu. Jautājumu, kuru neviens nevar aizliegt uzdot brīvā, demokrātiskā un neatkarīgā valstī. Ko mums dod atrašanās ES sastāvā? Esam un paliekam droša NATO valsts, atliksim stāstiņa daļu malā. Tātad bilance. Latvijas un ES attiecības desmit gados. Divas ailes. Ieguvumi. Zaudējumi.
«Vispirms apturiet to trako brīvprātīgo braukšanu prom un tad runājiet par izsūtīšanu,» teic Andris Grūtups tiem, kas rāda uz Lindermanu. Ir tāds Lindermans vai nav - no tā neviens latvietis čemodānus nesakraus. Pirksts ir pagriezts nepareizi. Latviešus neapdraud āksti pie pieminekļa. Latviešus apdraud gribas trūkums pastāvēt un veidot savu valsti - Latviju.