Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +6 °C
Skaidrs
Piektdiena, 15. novembris
Undīne, Leopolds, Unda

Grozā pašmāju ražojums

Cena, kvalitāte un garša - tie ir galvenie kritēriji, pēc kuriem cilvēki izvēlas pārtiku, un, kā rāda tendences, tieši produkta kvalitāte patērētājam kļūst aizvien svarīgāka. Tas gan uzreiz nenozīmē, ka cilvēku paradumos ietilpst arī dažādu kvalitātes zīmju meklēšana uz etiķetes, un nereti uzticības šādām zīmēm, īpaši jauniešu vidū, trūkst. Lielāka nozīme zīmēm ir vien tad, kad iepirkumu grozā nonācis kāds jauns produkts. Vienlaikus aizvien lielākam skaitam patērētāju svarīgs kļūst faktors, kurā valstī attiecīgais produkts tiek ražots - cilvēki grib pirkt Latvijā ražotu preci.

Lai apzīmētu tieši šādu produktu grupas, samērā nesen veikalu plauktos līdzās ar Zaļo karotīti marķētiem produktiem parādījušies produkti ar Bordo karotīti. Šādu marķējumu iegūst produkti, kas atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām un kuru pilns ražošanas cikls notiek Latvijā. Atšķirībā gan no Zaļās karotītes produktu ražošanai nepieciešamās izejvielas var nebūt vietējās. Pēc Dienas novērojumiem, jāpaiet vēl kādam laikam, lai patērētāji kvalitātes zīmi Bordo karotīte iepazītu un ņemtu vērā.

Joprojām svarīga cena

Kā rāda nesen veiktā Snapshots aptauja, produkta cena kā viens no būtiskākajiem kritērijiem ir 79% iedzīvotāju un īpaši svarīgi tas ir jaunāku cilvēku vidū vecuma grupā līdz 34 gadiem. Visai būtisks kritērijs šiem pircējiem ir arī garša, bet produkta kvalitāte ierindojas trešajā vietā. Citāda situācija parādās, ja runa ir par patērētājiem vecumā no 45 līdz 54 gadiem, jo šajā vecuma grupā tieši produkta kvalitāte ir visbiežāk norādītais kritērijs. Interesanti, ka būtisku atšķirību nevienā vecuma grupā nav starp pilsētu un lauku iedzīvotājiem.

Cilvēku nosaukto kritēriju vidū krietni nelielākā īpatsvarā, bet arī kā būtisks kritērijs, ir norādīta produkta izcelsmes valsts. Turklāt, kā atzīst gandrīz četras piektdaļas aptaujāto, vismaz reizi nedēļā viņi iegādājas Latvijā ražotus pārtikas produktus. To visbiežāk dara tieši lauku iedzīvotāji, bet retāk jaunieši vecumā līdz 24 gadiem. Līdz ar to varētu domāt, ka šie cilvēki īpašu uzmanību pievērš produkta marķējumam, tai skaitā kvalitātes zīmēm, taču tikai 20% aptaujāto to dara regulāri. Savukārt 54% aptaujāto dažādām kvalitātes zīmēm uz iepakojuma pievērš uzmanību reizēm, piemēram, iegādājoties kādu jaunu produktu. Turklāt uzticība šīm kvalitātes zīmēm kopumā ir 66% aptaujāto, no kuriem pilnībā gan uzticas tikai 6% respondentu. Lielāko uzticību šajā gadījumā bauda kvalitātes zīme Zaļā karotīte, bet Bordo karotīti pie uzticamajām kvalitātes zīmēm atzīmējuši nepilna ceturtdaļa aptaujāto. Te gan jāatzīmē, ka gandrīz piektdaļai patērētāju uz produktu etiķetēm norādītā informācija vispār neesot saprotama. Savukārt tie pircēji, kas pievērš uzmanību informācijai uz produktu etiķetēm, visbiežāk meklē derīguma termiņu, pēta produktu sastāvu un meklē izcelsmes vietu.

Kļūs prasīgāki

Vērojot tendences, SIA Maxima Latvija pārstāvis Ivars Svilāns uzskata, ka cilvēki Latvijā pamazām kļūs arvien prasīgāki pret produkta kvalitāti. Jau šobrīd pieaug svaigo pārtikas produktu patēriņš un nedaudz samazinās pusfabrikātu patēriņš. Runājot par pircēja izvēli veikalā, veikala tīkla pārstāvis uzsver daudz un dažādus faktorus - cilvēka ieradumi, kvalitātes parametri, iepakojums, cenas atbilstība sagaidāmajai kvalitātei. Lai gan nav veikti precīzi mērījumi tieši par Bordo karotītes ietekmi uz pircēju izvēli, kopumā kopš pagājušā gada redzama tendence, ka pircēji vairāk ievēro un izvēlas Latvijā ražotus produktus. Pastiprināti to varēja novērot pērn rudenī, cilvēkiem iegādājoties piena produktus.

Arī vairāki Dienas satiktie pircēji atzīst, ka vēlas atbalstīt Latvijas ražotājus, tāpēc izvēlas te ražotu preci. 26 gadus vecā Agate stāsta, ka kvalitātes marķējums nereti ir tas, kas mudina iegādāties konkrēto preci, jo gribas atbalstīt savējos pat tad, ja jāpiemaksā vairāk. Biežākie izvēles kritēriji gan viņai ir līdzīgi kā citiem - garša, cena un produkta veselīgums. Līdzīgi kritēriji ir arī Elīnai, taču viņa priekšroku dod jau zināmiem produktiem, par kuriem ir pārliecināta - tie ir bez E vielām, ražoti Latvijā un nereti tos rotā Zaļās karotītes zīme. Taču par Bordo karotīti viņa dzirdējusi nebija.

Arī vairākiem citiem Dienas aptaujātajiem pircējiem vispirms jāizskaidro, ko nozīmē Bordo karotītes marķējums, jo, ja pat šī kvalitātes zīme iepriekš ir redzēta, tās nozīme nav zināma. Turklāt vairāki pircēji uzsver, ka kvalitātes zīmēm uzticības nav, līdz ar to arī tās uz iepakojuma netiek meklētas.

Dienas novērojumi gan liecina, ka pircēji, īpaši jaunieši, pieļauj, ka ar laiku kvalitātes zīmes varētu kļūt viņiem būtiskākas. Kā skaidro rīdziniece Amanda, patlaban būtiskākie kritēriji ir cena un produkta garša, taču ar laiku, gatavojot jau savai ģimenei, bērniem, būs vēlme izvēlēties aizvien kvalitatīvākus produktus.

Arī kvalitātei ir nozīme

Fakts, ka produktiem, kuriem piešķirta Zaļā karotīte un Bordo karotīte, ir priekšrocības valsts un pašvaldību iepirkumos, ir faktors, kāpēc arī aizvien vairāk ēdināšanas uzņēmumu pievērš uzmanību kvalitātes prasībām. Kā Dienai skaidro Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas valdes locekle Silvija Miniča, aptuveni gadu kā viena no galvenajām prasībām konkursos ir kvalitāte. Līdz ar to katru reizi jāapliecina, ka tiks nodrošināts noteikts produktu daudzums ar marķējumu Bordo karotīte. Patlaban gan kvalitātes prasība tiek ieviesta pakāpeniski, bet parādās tendence, ka aizvien vairāk cilvēku tai pievērš uzmanību. Tas gan attiecas tikai uz ēdināšanu, piemēram, izglītības iestādēs un slimnīcās, citur viss ir ikviena uzņēmuma paša kompetencē.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Atā, atā!

Nez, kā gan viņai tagad klājas? Kā jūtas? Vai kā netrūkst? Es spītīgi turpinu interesēties par lietām un cilvēkiem, kas ir pazuduši no mediju dienaskārtības








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?