Latvijā šogad tiek plānota lielākā raža pēdējo piecpadsmit gadu laikā, par vairāk nekā 60% pārsniedzot iepriekšējo gadu rādītājus, turklāt tā sakritusi ar pasaules tirgū augstāko cenu punktu - labības audzētāji var uzgavilēt. Zemkopības ministrija lēš, ka kopraža varētu sasniegt 1,8 miljonus tonnu. Tiesa, lielo cenas svārstību dēļ dažam zemniekam arī mieles - pārsteidzies ar cenas nofiksēšanu. Taču zaudētāju vismaz šovasar Latvijas labības audzētāju vidū nav. Vienlaikus izskan bažas - dārgā labība iesitīs pa vienkāršo pircēju maciņiem. Visticamāk, maize tiešām rudenī kļūs dārgāka, taču augstās labības cenas būs vien pēdējais piliens maiznieku spējā izturēt konkurences un arī izejvielu dārdzības spiedienu.
Vispirms vietējiem
Vēsturiski šis ir izcils gads, turklāt graudu cenas turas rekordlīmeņos, tāpēc zemnieku ienākumi ir ļoti labi, prieku neslēpj Latvijā lielākā zemnieku kooperatīva Latraps izpilddirektors Edgars Ruža. Pilsētnieki šķendējas, ka nav piedzīvojuši ne kārtīgu ziemu, ne īstu vasaru, savukārt labības audzētājiem tas nācis tikai pa labu - maigajā ziemā ziemāji labāk attīstījušies, savukārt dāsnie lieti un saules trūkums nav ļāvis graudiem sadīgt vārpās. Tiesa, ja mazāk lītu, mēslojums nebūtu ieskalojies pārāk dziļi augsnē, savukārt vairāk saules būtu veicinājusi graudu kvalitāti, taču kopumā rezultāts ir gana apmierinošs, var secināt pēc E. Ružas teiktā. Lielākā daļa no Latraps savāktajiem graudiem, pērn pat 80%, aizgājusi eksportam. E. Ruža uzsver - prioritāte ir apgādāt vietējo tirgu, tikai tad kraut kuģos.
Vismaz augsto graudu cenu dēļ pilsētniekiem nevajadzētu bažīties, ka maize kļūs dārgāka, mierina E. Ruža. «Maizes cenā graudu ir tik, cik melns aiz naga, labi ja 7% no visām izmaksām,» lēš Latraps vadītājs. Viņš gan pieļauj iespēju, ka maizes cenas celsies, jo pēdējos gados, par spīti augošajām izmaksām, dzirnavnieki un maiznieki nav tās palielinājuši, gaidot, ka graudu augstā cena nebūs pastāvīga. Taču lielāks cenas pieaugums varētu būt cūkgaļai, vistas gaļai un arī olām - lai nobarotu cūciņu vai vistu, graudu nepieciešams gana daudz.
Labāk bez svārstībām
A/s Rīgas dzirnavnieks 99% izejvielu iepērk no vietējiem graudu audzētājiem, stāsta uzņēmuma ģenerāldirektors Sandis Jansons. Par šīs vasaras ražas kvalitāti viņš izsakās atzinīgi, taču atzīst - graudu cenas kāpuma dēļ arī miltu pašizmaksa kļūst augstāka. Maizniekiem vienu cenu kāpumu miltiem jau viņi piemērojuši, tuvākajās dienās cena vēl varētu tikt nedaudz paaugstināta. S. Jansons atzīst - nekomfortabli strādāt, kad graudu cena svārstās. «Tu iepērc kādu apjomu un nemaz vēl nezini, vai darījums bijis izdevīgs, cenas svārstās... mums labāk, ja cena ir stabila visu gadu, nopērc graudus, samal un aizmirsti,» tiešs ir S. Jansons.
Rīgas dzirnavnieks sadarbojas ar lielākajiem maizes ražotājiem - Hanzas maiznīcai tiek piegādāti kvieši, savukārt Fazer maiznīcai - rudzu milti, izejvielas nonāk arī pie reģionālajiem un nišas maizniekiem. Liela daļa produkcijas nonāk eksportā - Somijā Rīgas dzirnavniekam ir klients, kas cep bulkas McDonalds, auzu milti tiek vesti uz Krieviju, ir sadarbības partneri Eiropā. S. Jansons lēš - atkarībā no graudu kvalitātes ap 70% no miltu pašizmaksas ir graudi, taču maizē miltu cenas īpatsvars ir tikai nedaudz vairāk par 10%. Viņš pieļauj, ka maizes cenas varētu kāpt, jo maizniekiem pēdējos gadus finansiālā situācija nav bijusi spoža, turklāt kāpj degvielas cenas, arī energoresursi lētāki nekļūst.
Pēdējais piliens
Miltu izmaksas maizes gala cenā atkarībā no tās šķirnes var būt 10-15%, saka a/s Hanzas maiznīca mārketinga un tirdzniecības direktors Edijs Vegners. Latvijas Maiznieku biedrība aprēķinājusi, ka miltu izmaksas veikalos nopērkamā maizē varētu būt ap 11%, pārējais ir mazumtirdzniecības uzcenojums, kas var būt pat līdz 36%, citas izejvielas, darba algas, izmantotā enerģija, loģistika un citas komponentes.
Taču augstās graudu cenas, kas rezultējas arī dārgākos miltos, ir pēdējais piliens maiznieku pacietības kausā - divus gadus cenas noturētas zemas lielās konkurences dēļ, bet nupat vairs nav iespējams pašiem maizniekiem absorbēt izmaksas, kas tikai kāpj. Pēdējo gadu laikā maizes cepšana ne tuvu vairs nav tā pelnošākā nozare. Hanzas maiznīcai peļņa pērn samazinājusies par 74%, otram lielākajam spēlētājam Fazer maiznīcai pērn zaudējumi bijuši 253 000 latu apmērā. Arī maizes patēriņš Latvijā krities - tās ražotājiem iegriež gan nepārdomāti dietologu izteikumi, gan arī lielveikalu ķēdes, kas pašas ķērušās pie maizes cepšanas. Pagaidām lielie spēlētāji, cīnoties par pircēju maciņiem, turējušies pie iespējami zemākās cenas, taču nupat pieejamās jaudas izsīkst arī pašiem. «Ir indikācijas, ka rudenī miltu cenas celsies, visticamāk, arī maize rudenī kļūs dārgāka 2-5 santīmu robežās,» lēš E. Vegners. Viņš gan saka - tas būs beidzamais solis, ko katrs maiznieks izvērtēs pats.