Te ir tapis unikāls gājēju koka tilts - laboratorija, kāda nav citviet Latvijā, un ietilpīga, tikai no koka detaļām būvēta skatu platforma, kas maina priekšstatu par Zemgali kā konstantu līdzenumu. Dabas parka teritorijas lielāko daļu aizņem Latvijā reti sastopams priežu meža tips - dižsils, kurā koku mūža ilgums ir tuvu 300 gadiem. Acīgākie atpūtnieki, kuri uz takas nesamin vīngliemezi, dižsilā pamanās ievākt arī gaileņu ražu. Pērn Tērvetes dabas parku apmeklējuši aptuveni 120 tūkstoši viesu, šogad, kā stāsta parka darbinieki, cer, ka kopumā būs piesaistījuši visus 150 tūkstošus. Starp citu, trešdaļa parka apmeklētāju ir viesi no Lietuvas. Protams, visvairāk te ir vecāku un skolotāju ar bērniem vai skolēnu grupiņām vecumā līdz desmit gadiem. Vides izglītošanas iespējām dabas parkā tiek pievērsta īpaša vērība. Patiesībā tās zaļās gudrības, ko jaunā paaudze var apgūt Zaļajā klasē, nenāk par sliktu iegūt vai atsvaidzināt arī cilvēkiem vidējos un krietnos gados. Pat ja vecumā izstaigāt parku kādā brīdī kļūst grūti, var izsaukt bānīti, kas aizvedīs uz nākamo apskates objektu vai galamērķi.
Pierādījums ar koku
Gandrīz pusotra tūkstoša hektāru plašā dabas parka Tērvete teritorija, kas ietilpst Tērvetes novadā (84,1%) un Jelgavas novadā (15,9%), atbilstoši dabas aizsardzības plānam sadalīta trīs zonējumos: pirmā ir dabas lieguma zona, kas saglabāta†īpaši aizsargājamo meža biotopu, bioloģiski vērtīgu vecu mežu, retu un īpaši aizsargājamu sugu un to dzīvotņu aizsardzībai. Lieguma zona aizņem aptuveni 15% no parka teritorijas, un cilvēks ar savu darbību to netraucē.
Otrā ir dabas parka zona, kurā tiek saglabātas teritorijai raksturīgās ekosistēmas, kultūrvēsturiskā vide un ainava, kā arī rekreācijas resursi. «Salīdzinot ar pārējo saimnieciski noslogoto vidi Zemgales reģionā, parks ir kā zaļa sala Zemgales līdzenuma ainavā. Tā ir svarīga eksistenciāla vieta dabā pastāvošajām vērtībām - putniem, dzīvniekiem, augiem,» skaidro dabas parka vides izglītības speciāliste Inese Namniece. Savukārt trešā ir parka neitrālā zona, kura tiek attīstīta, piemērojot to tūrismam, rekreācijai un vides izglītībai, lai nodrošinātu ilgtspējīgu saimniecisko izmantošanu.
Pēdējos gados LVM dabas parkā ir paplašinājuši dabas taku tīklu 35 kilometru garumā, padarot tās pieejamākas ģimenēm ar bērniem. Īstenoti arī divi vērienīgi projekti - uzbūvēts Latvijā dižākais skatu tornis, bet pērn tapis unikāls gājēju koka tilts. Tas būvēts, gan rūpējoties par apmeklētāju drošību - lai nav jāšķērso šoseja, dodoties no autostāvvietas uz parku, gan arī kā zinātniskās izpētes objekts, sava veida laboratorija.
Tilts būvēts no līmētām masīvkoka - egles un priedes - konstrukcijām, tajā ir iestrādāti sensori, kas, mainoties klimatiskajiem apstākļiem, reģistrē visas izmaiņas konstrukcijās. Projektā iesaistīta arī pētnieku komanda no Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta Jelgavā. «Šī koka tilta prognozētais mūžs varētu būt ap 80 gadiem. Tas ir kā mēģinājums lauzt stereotipu, kas jau ir lauzts Skandināvijas valstīs, Vācijā, Austrijā, proti, ka koks ir īsmūžīgs materiāls un vairāk kalpo apdarei. Mēs gribam pierādīt, ka ilgtermiņā koks var būt arī konstruktīvais materiāls,» stāsta LVM projektu vadītājs Normunds Namnieks un turpina: «Apsekojot objektus Vācijā, Bavārijā, un Austrijā, Tiroles pusē, redzējām, ka vecākajam koka tiltam tur ir ap 30 gadiem un tas izskatās ļoti labā tehniskajā stāvoklī. Tas pat nav īpaši apstrādāts. Skaidrs, ka, lai koks saglabātu vizuālo skatu, tas regulāri jākopj, tāpat kā, piemēram, betona tilts.»
Tērvetes koka tilts ir eļļots ar speciālu līdzekli, kas iedarbojas kā konservējošs līdzeklis. Jumta skārda pārsedze savukārt nodrošina, lai konstrukcijās neiekļūtu mitrums. «Tagad Latvijas Valsts ceļi atjauno Tērvetes betona tiltu pāri upei, un pirmoreiz Latvijā tilta aizsargbarjerās tiek izmantotas detaļas no koka. Piemēram, Igaunijā jau ir šāda veida aizsargbarjeras, bet Latvijā tas ir pirmais pozitīvais impulss,» gandarījumu pauž N. Namnieks.
Augstums un tropi
«Mūsu parkā visas būvētās konstrukcijas pamatā ir no koka. Tilts kļuvis ļoti iecienīts tūristu apskates objekts. Ne tikai funkcionāls, bet arī skaists, jo vakaros tiek izgaismots, veidojot krāsainus gaismas efektus arī uz apkārt augošajiem kokiem,» stāsta dabas parka vides izglītības speciāliste Inaīda Jagučanska.
Arī varenais skatu tornis vakaros ir izgaismots. «Būvējot torni, galvenais bija, lai tas būtu viegli pieejams un stabils. Stabils tādā nozīmē, ka vienlaikus tornī varētu atrasties 50-60 cilvēku, jo Latvijā klasiskie koka torņi skatu platformās var uzņemt, maksimums, 15 cilvēku. Pēc tehniskā projekta tie būtībā ir divi torņi,» skaidro N. Namnieks. Iekšējais tornis ir serdene ar pakāpieniem - gan to platums, gan slīpums veidots pēc ergonomiskajiem kritērijiem tā, lai pa tiem būtu viegli kāpt. Ārējais tornis notur šo konstrukciju. Kopējais priedes koka torņa augstums ir 39 metri, augšējā platforma skatienam paver horizontu 25 metru augstumā. «Tie, kas ir bijuši augšā, zina, ka šis tornis nešūpojas, jo koks absorbē kustības,» piebilst N. Namnieks.
Augstuma cienītājiem Tērvetes dabas parkā pieejamas arī gaisa takas desmit un astoņus metrus virs zemes, darinātas no virvju un koka konstrukcijām. Savukārt tiem, kuri alkst vismaz plus 28 grādus pēc Celsija un tropisku atmosfēru, kopš šī pavasara ir iespēja izbaudīt†izglītojošu atpūtu un tropisku atmosfēru Tērvetes tauriņu mājā blakus parkam, kur augustā var aplūkot zilos morfīdus, kā arī citus Āzijas, Dienvidamerikas un Āfrikas krāšņos lidoņus, kuru mūžs gan ir tikai no 10 dienām līdz mēnesim. Tērvetes tauriņu mājā var uzzināt par tauriņu attīstību no kūniņas, raksturīgākajām iezīmēm un barošanās paradumiem, aplūkot krāšņus ūdens iemītniekus un mēģināt aprunāties ar netipiskas krāsas papagaili Jančuku. Tauriņu mājas līdzīpašnieks Reinis Kalniņš gan stāsta, ka visrunātīgākais Jančuks ir vakaros - iespējams, tad viņš savā valodā dalās pārdomās par tās dienas ekskursantu īpatnībām vai baras par tiem, kuri, pretēji aizliegumam, pieskaras košo tauriņu spārniem.
Būs divas pasaules
Dabas parks Tērvete darbojas jau vairāk nekā 50 gadu. Runājot par attīstību, N. Namnieks stāsta: «Vēsturiski vecā parka daļa attīstījusies kā pasaku valstība, kur pamatauditorija ir pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni un ģimenes ar bērniem. Mēs pazaudējam nozīmīgo vecuma grupu virs desmit gadiem - tīņus. Arī veicot aptaujas, secinājām, ka organizētās skolēnu grupas vecumā «10+» ir tikai 10%. Tāpēc perspektīvajos plānos ietilpst veidot meža izglītības programmu tā, lai neveidotos pārrāvums vecumposmos, lai kopā ir meža izglītība un izklaide.»
Parkam blakus teritorijā plānots izveidot dabas izklaides parku ar interaktīvu meža izziņas centru tieši šai vecuma grupai. Izklaides parkā iecerēta arī praktiskā mežizpēte - parks tiks veidots saimnieciskajā mežā, kur saimnieciskā darbība turpinās, kur mežs mainās. «Pie mums ir pierasts, ka visas skaistās atpūtas vietas tiek ierīkotas stagnējošā mežā, kur tas nemainās gadu desmitiem. Jaunais parks būs nepārtrauktā mainībā. Struktūra gan būs līdzīga - ar pastaigu takām, vides dizaina elementiem, dažādiem izklaides objektiem, līdzīgiem kā gaisa takas. Plānotas arī lielas siltumnīcas meža vidū, kuras ar laiku varētu pārņemt Tērvetes tauriņu māja. Strādājam pie tā, lai mazajiem bērniem paliek sava pasaule, bet lielajiem bērniem būtu sava,» piebilst N. Namnieks.
Arī pašlaik parka Zaļajā klasē skolēniem paveras nenovērtējamas iespējas. Te notiek pat matemātikas stundas, kurās šo priekšmetu apgūst, izmantojot dabas norises, piemēram, noskaidrojot, kā mežā noteikt koka augstumu, ja pie rokas nav neviena mērinstrumenta. Katrā vecuma grupā ir sava programma, kas izstrādāta kopā ar vides izglītības speciālistiem. Savukārt bērndārznieki jau rudenī varēs iesaistīties ekoprogrammā Cūkmena detektīvi, šī projekta tapšanu atbalstījis Latvijas Vides aizsardzības fonds. Kā uzsver LVM skolu projektu veidotāja Līga Abizāre, «parka infrastruktūra tiek attīsta ar domu nākotnē šeit izveidot Latvijas mēroga meža izglītības centru jauniešiem».