Eksperti gan cenšas skaidrot – noteikti jāņem vērā tas, ka samērā neliels ir arī trīsdesmitgadnieku, t. i., potenciālo vecāku skaits. Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis jau iepriekš ir norādījis, ka "XX gadsimta 90. gados arī bija demogrāfiskā bedre, jo tad bija augsts bezdarba līmenis, liela inflācija un sociālā nedrošība". Plašs pārskats par demogrāfisko situāciju raksturojošajiem procesiem ir atrodams Jura Paidera publikācijās 8. oktobra žurnālā Dienas Bizness un 14. novembra laikrakstā Diena. Zemu dzimstību XX gadsimta pēdējos gados apstiprina arī CSP apkopotā informācija.
Turklāt, ja paraugās uz Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat datiem, kas raksturo bērnu īpatsvaru mūsdienu sabiedrībā, tad Latvijas situācija uz citu ES dalībvalstu fona nemaz neizskatās tik traģiski.
Pagājušajā gadā 23,8% ES mājsaimniecību bija bērni, un attiecīgi 76,2% mājsaimniecību bērnu nebija. Mūsu valstī mājsaimniecību ar bērniem īpatsvars bija augstāks nekā vidēji ES – 25,4%. Respektīvi, pie mums aptuveni katrā ceturtajā mājsaimniecībā bija viens vai vairāki bērni. Pēc šiem datiem Latvija pat pārspēj Lietuvu (21,2%) un Igauniju (24%).
ES dalībvalstu vidū augstākais mājsaimniecību ar bērniem īpatsvars bijis Slovākijā (36,3%), Īrijā (33,3%) un Kiprā (29,2%), bet zemākais – Vācijā (20,1%), Maltā (19,5%) un Somijā (17,7%).
Turīgās, ar sociālo atbildīgumu izslavētās Somijas, kura turklāt Apvienoto Nāciju Organizācijas veidotajā Pasaules laimes ziņojumā gadiem tiek atzīta par laimīgāko valsti pasaulē, nonākšana pēdējā vietā šajos ES datos ir vēl viens apstiprinājums tam, ka uz demogrāfisko situāciju nevar raudzīties tik primitīvi kā: "Pie visa vainīga valdība!" vai "Jaunā paaudze ir bezatbildīga!"
Protams, tas nenozīmē, ka Latvijā nevajadzētu domāt par demogrāfiskās situācijas uzlabošanu. Iespējams, ir nepieciešams būtiski paplašināt tās mājokļu programmas, kas ir vērstas uz jaunajām ģimenēm.
Tendences mājokļu tirgū rāda, ka ģimene ar vidēja līmeņa ienākumiem var iegādāties divu vai trīs istabu dzīvokli Rīgas sērijveida ēkā. Taču varbūt būtu nepieciešams daudzveidīgs atbalsta piedāvājums tām jaunajām ģimenēm, kas vēlas dzīvot Latvijas reģionos, iegādāties tur lauku māju vai pilnveidot dzimtas īpašumu?