Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +4 °C
Daļēji apmācies
Pirmdiena, 18. novembris
Doloresa, Aleksandrs, Brīve

Gāzes patēriņš sašūpojies

Dabasgāzes patēriņa lejupslīde Latvijā turpinās kopš 2011. gada sākuma, izņēmums nav arī šī gada pirmais ceturksnis.

Neskatoties uz ieilgušo ziemu, samazinājums pret 2011. gadu bija 19 miljoni kubikmetru. Savukārt, salīdzinot ar 2010. gada pirmo ceturksni, kritums ir jau 91 miljons kubikmetru.

Jāpiebilst arī, ka no 1. jūlija patērētājiem samazināsies dabasgāzes cena, sola a/s Latvijas gāze (LG). No jūlija sākuma līdz 31. decembrim tiks piemēroti apstiprinātie dabasgāzes diferencētie tarifi, kas atbilst dabasgāzes tirdzniecības cenai - 205 lati par 1000 normālkubikmetriem gāzes. Pašlaik cena ir 210 latu. «Klientiem, kas dabasgāzi izmanto plītīs vai ūdenssildītājos, tarifs samazināsies par 1% un būs 0,58 lati par kubikmetru, savukārt mājsaimniecībām apkurei - par 2% un būs 0,377 lati par kubikmetru,» portālam Nozare.lv skaidrojis LG pārstāvis Vinsents Makaris.

133 koģenerācijas stacijas

Gāzes pārdošanas apjomu lejupslīde Latvijā rada satraukumu, taču eksperti uzskata, ka sliktie laiki jau nebūs mūžīgi, turklāt vietās, kur tagad uzstāda siltuma ražošanai paredzētās atjaunojamo energoresursu iekārtas, dabasgāzes infrastruktūra arī joprojām tiek saglabāta. LG eksperti prognozē, ka tiks izmantoti abi risinājumi.

Gāzes nozares eksperti arī apstiprina, ka pēdējā laikā pieaugusi privāto uzņēmēju interese par lokālu dabasgāzes koģenerācijas staciju izbūvi. Tas samazinot enerģijas izmaksas arī bez valsts atbalsta, ko ierasts uzskatīt par koģenerācijas virzītāju. Pēdējā gadā uzņēmums pieslēdzis dabasgāzi piecām šādām koģenerācijas stacijām.

Latvijā enerģētikā uzsvars vienmēr likts uz elektroenerģijas un siltuma ražošanu koģenerācijā, un tā rezultātā pērn valstī darbojās 133 koģenerācijas stacijas, kas saražoja 62,9% no kopējā saražotā siltumenerģijas daudzuma.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par pērno gadu liecina, ka 85,7% no kurināmā, ko koģenerācijas stacijās izmantoja siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai, bija gāze. Taču jāpiebilst, ka 2011. gadā šis rādītājs bija 92,3%.

Uz pieaugošā koģenerācijas ciklā saražotās siltumenerģijas fona pamanāms būtisks elektroenerģijas ražošanas kritums koģenerācijas stacijās, salīdzinot ar 2010. un 2011. gadu.

Kā zināms, 2009. gadā noslēdzās TEC-2 rekonstrukcija, un tad 2009./2010. gada apkures sezonā ar pilnu sparu sāka ražot jaunās gāzes turbīnas. Pagāja pāris gadu, un, kā rāda CSP dati, šī gada janvārī koģenerācijas stacijās saražoti 368 miljoni kWh elektroenerģijas iepretī 511 miljoniem kWh 2010. gadā. Šis skaitlis atspoguļo visās koģenerācijas stacijās ražoto, taču lauvas tiesu te veido Latvenergo ražotnes.

Latvenergo vēsta, ka elektrostaciju jaudas izmantošanas intensitāte Latvijā ir zema un noslogoti tiek vidēji 29% no elektrostacijās uzstādītās jaudas. Somijā tie ir 56%, Igaunijā - 51%, bet Lietuvā vidēji - 14%, kas esot viszemākā starp Baltijas un Skandināvijas valstīm. Latvenergo tirdzniecības attīstības daļas vadītājs Gatis Junghāns uzņēmuma medijā Energo Forums atzīst, ka «augstā gāzes cena paaugstina gāzes elektrostacijās saražotās elektroenerģijas pašizmaksu virs elektroenerģijas tirgus cenas un motivē Baltijā esošo gāzes elektrostaciju operatorus samazināt elektroenerģijas ražošanu gāzes elektrostacijās, palielinot elektroenerģijas importu».

Vēl viens faktors, kas arī jāņem vērā, ir zemā elektroenerģijas cena Skandināvijā, kam iemesls ir labā hidroenerģijas izstrāde un skandināvu atomelektrostaciju darbības augstie rādītāji. Latvenergo pārstāvis norāda, ka Skandināvijā arī tuvākajā desmitgadē tiek prognozēts lētas elektroenerģijas pārpalikums.

Jāatzīmē, ka arī bez tā Latvenergo spēja cenu jomā izkonkurēt elektroenerģijas ražotājus Krievijā vai lēto degakmeni, ar ko strādā Igaunijas spēkstacijas, ir diskutabla.

Pārmaiņas Eiropā

Laikā no 2013. līdz 2022. gadam Eiropas Savienībā gaidāms gāzes patēriņa pieaugums par 9%, turklāt izaugsmes lauvas tiesu nodrošinās elektroenerģijas ražošana. Šāda prognoze izskanējusi nesen Rīgā notikušajā Eiropas gāzes pārvades sistēmu operatorus apvienojošās organizācijas ENTSOG (European Network of Transmission System Operators for Gas) seminārā un ietverta tur prezentētajā Eiropas gāzes pārvades tīkla desmit gadu attīstības plānā.

Tikmēr pērn Krievijas energokompānijas Gazprom tirgus daļa Eiropā, salīdzinot ar 2011. gadu, saruka par 2%, ieņēmumi - par 3%, bet kopējais Eiropā pārdotās gāzes apjoms - par 8%. Savukārt Gazprom peļņa gadu griezumā samazinājusies par 15%.

Pēc 2020. gada, samazinoties dabasgāzes ieguvei Eiropā, saskaņā ar gāzes industrijas ekspertu atzinumiem gan varot gaidīt pieprasījuma pieaugumu pēc Krievijas dabasgāzes Eiropas tirgos. Taču arī tas neesot droši apgalvojams, jo ap to laiku Eiropā nonākšot dabasgāze no Turkmenistānas un Azerbaidžānas, neprognozējami sašķidrinātās dabasgāzes apjomi, kā arī, iespējams, pašu eiropiešu iegūtā slānekļa gāze.

Pastāv arī ASV faktors

Jāņem arī vērā tas, ka ASV pēdējā desmitgadē strauji kāpināja dabasgāzes ieguvi un 2009. gadā pēc dabasgāzes ieguves apjoma apsteidza Krieviju, ieņemot pirmo vietu pasaulē. 2011. gadā ASV ar 19,2% pasaules dabasgāzes ieguves ierindojās otrajā vietā, bet Krievija ar 20% - pirmajā.

Starptautiskās enerģētikas aģentūras (International Energy Agency (IAE)) vadošais ekonomists Fatihs Birols gada sākumā BBC Hard Talk paudis, ka 20 gadu laikā ASV kļūšot par enerģētiski pašpietiekamu valsti, pateicoties gan resursu ieguvei, gan arī energoefektivitātei, īpaši iekšējā naftas patēriņa samazinājumam, kas balstās uz valdības noteiktajiem patēriņa standartiem. Līdzīgas domas pauduši arī citi enerģētikas jomas eksperti.

Diena jau vēstīja, ka ASV kompānijas apspriež arī iespēju īstenot grandiozus sašķidrinātās gāzes eksporta projektus ar kopējo jaudu 120 miljoni tonnu gadā. Ja šie projekti tiks realizēti, ASV pārtaps par pasaules lielāko sašķidrinātās gāzes eksportētāju, pārspējot šībrīža līderi Kataru, liecina konsultāciju firmas Wood Mackenzie ziņojums.

Diskutablā slānekļa gāze

Diena arī jau rakstīja, ka, lai gan slānekļa gāzes ieguves bums ASV iedēvēts pat par slānekļa revolūciju, jau izskanējušas bažas, ka slānekļa gāzes ieguves izmaksas varētu būt augstākas, nekā plānots.

Zināms, ka ASV slānekļa gāzes biznesā no 2008. līdz 2012. gadam investēti 133,7 miljardi ASV dolāru (~ Ls 70,9 miljardi), turklāt izdevies arī piesaistīt investorus. Rezultātā ārvalstu kompāniju un kopuzņēmumu daļa tajā ir ap 20%

Gazprom direktoru padomes loceklis Igors Jusufovs Krievijas medijam Vesti uzsvēris, ka šobrīd daudzviet aktuālā slānekļa gāzes ieguve ir ļoti smags bizness, turklāt jāņem vērā vides aizsardzības aspekts, ko Gazprom izvirza kā galveno argumentu, pamatojot viedokli, kādēļ slānekļa gāzes ieguve Eiropā neiegūs vērā ņemamu lomu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Bez nosaukuma

Visu jaudu neizmanto
Latvijā elektrostaciju jaudas izmantošanas intensitāte ir 29%
Somijā - 56%
Igaunijā - 51%
Lietuvā - 14 %
Avots: Latvenergo

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mantotie ēdieni

Valsts svētku nedēļā – tradīcijām un atmiņām bagātas receptes.








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?