Opozīcijas politiķi skaļi pieprasījuši līdzšinējās taktikas cīņai pret terorismu maiņu. Francijas prezidents Fransuā Olands joprojām uzstāj, ka pretterorisma cīņa nedrīkst ierobežot konstitucionālās brīvības, savukārt viņa oponenti aicina radikalizētos islāmistus, kuri kļuvuši par terora draudu, turēt ieslodzījumā, lai izvairītos no potenciāliem uzbrukumiem.
Neefektīva uzraudzība
A. M. Ptīžans bija iekļauts novērojamo radikāļu sarakstā, un dažas dienas pirms uzbrukuma policija mēģināja viņu atrast. Franču prese ziņo, ka pagājušajā piektdienā Francijas varasiestādes saņēmušas informāciju no kāda ārvalstu izlūkdienesta, ka viņš gatavojot uzbrukumu tuvākajā laikā.
Savukārt A. Kermišs jau divas reizes bija arestēts par mēģinājumu sasniegt Sīriju, lai pievienotos islāmistu kustības Islāma valsts (IV) kaujiniekiem. 2015. gada martā kāds ģimenes loceklis paziņoja policijai, ka viņš pēkšņi ir pazudis. Viņš tika aizturēts Vācijā, kad mēģināja ceļot uz Sīriju ar brāļa identifikācijas dokumentiem. Pēc atbrīvošanas viņam piemēroja uzraudzību, taču maijā viņš atkal aizbēga uz Turciju. Tur viņš tika arestēts un atgriezts Francijā, kur atradās apcietinājumā līdz šā gada martam. Tad A. Kermišu atbrīvoja no apcietinājuma. Viņam tika uzlikta elektroniskās izsekošanas ierīce un noteikts mājas arests, kas paredzēja, ka viņš drīkst atstāt mājokli tikai laikā no 8.00 līdz 12.30.
Šī informācija likusi daudziem sabiedrības locekļiem uzdot tādu pašu jautājumu, kā AFP intervijā uzdevis Augšnormandijas Musulmaņu lūgšanu padomes vadītājs Mohameds Karabila: «Kā persona, kura nēsā izsekošanas ierīci, var veikt uzbrukumu? Kur ir policija?»
Francijas Nacionālās policistu arodbiedrības pārstāvis Frederiks Lagašs izteicies: «Nevajadzētu būt iespējamam, ka no apcietinājuma uz mājas arestu tiek mainīts drošības līdzeklis kādam, kurš gaida tiesu apsūdzībās par saistību ar terorismu.»
Augstākā tiesa pret
Jau pēc IV pārstāvju veiktajiem terora aktiem Parīzē pērn parādījās informācija, ka daudzi no slepkavām ir iekļauti Francijas pretterorisma novērošanas sarakstos. BBC vēsta, ka Francijas nacionālās drošības datubāzes S sarakstā ir iekļauti 20 tūkstoši personu. No tām 10 500 ir aizdomās turētie par pievēršanos džihādismam. Ne visiem no viņiem noteikta elektroniskā uzraudzība. Taču, piemēram, ceļu policistiem, identificējot S saraksta personu ikdienišķā dokumentu pārbaudē, ir jānodod par to informācija drošības iestādēm, informējot arī par šā cilvēka ceļabiedriem.
Francijas eksprezidents Nikolā Sarkozī, kurš tagad vada opozīcijas labējo republikāņu partiju, aicinājis visus aizdomās par pievēršanos džihādismam S sarakstā iekļautos pakļaut elektroniskajai novērošanai vai turēt apcietinājumā.
Taču decembrī Francijas Augstākā tiesa brīdināja valdību, ka potenciālo džihādistu ieslodzīšana bez pierādījumiem par noziegumiem pārkāptu viņu cilvēktiesības.
Francijas valdības mājaslapā teikts, ka varasiestādēm ir ziņas par 2147 personām Francijā, kuras ir tieši saistītas ar Irākas un Sīrijas islāmistu grupējumiem. Tūkstotis no šiem cilvēkiem ir pabijuši karadarbības zonās un 898 izteikuši gatavību doties uz tām. Aktīvākie džihādisti tagad tiek izolēti no pārējiem ieslodzītajiem cietumos, lai neradikalizētu tos.