Viņš pirmais sāka!
1. Zināmā mērā nav būtiski, kādi iemesli pamudināja tradicionāli pašpārliecināti nosvērto Ušakovu nedēļu sākt ar ļoti agresīvu retoriku valdības koalīcijas virzienā. Savukārt premjera partija secināja, ka šādā situācijā pretiniekam jāatbild viņa paša stilā, un, izmantojot viena no Vienotības Rīgas grupas līderiem - Pētera Viņķeļa - daiļrunību, blieza virsū Rīgas domei, arī sevišķi neizvēloties argumentus. Un - ja vien abu pušu mērķis nav trokšņa radīšana kā tāda, patiesībā Vienotība piespēlēja Ušakovam. Jo apgalvot, ka vienīgās investīcijas lokālās ekonomikas attīstībā ir subsīdijas nerentabliem pašvaldības uzņēmumiem, ir pašiem dot iespēju Ušakovam norādīt uz opozīcijas nekompetenci. Proti, dot iespēju stāstīt stundām ilgi par Rīgas ostu, ielu, bērnudārzu, skolu utt. remontiem, jo nenoliedzami vērienīga būvniecība ir arī ekonomisks stimuls. Pavisam cita situācija būtu, ja Ušakova oponenti norādītu, ka vērienīgos būvdarbus pavada nepamatoti lielas tāmes, dīvaini izvēlēti darbu veicēji vai galu galā paveikto darbu (izcils piemērs - ielu remonti) kvalitāte. Jo, iespējams, šī ir galvaspilsētas pašreizējās vadības vājā vieta (tas nedaudz atgādina Eiropas naudas «apgūšanu» arī citviet Latvijā): milzu rosība, kas tiek pasniegta kā neapšaubāms labums kā tāds, lai gan retais spēs pateikt, cik jūtams rezultāts ir un būs ieguldītajai naudai.
Savukārt mēģināt uzkūdīt oponentam tiesībsargājošās iestādes, jo, redz, oponenta izteikumi liecinot, ka viņš zina, bet nav informējis par korupciju, ļaunprātību utt., ir vienkārši smieklīgi, jo ir tikpat perspektīvi kā sūdzēt tiesā amatpersonas par apzinātu maldināšanu (solījumu nepildīšana, kļūdainas prognozes utt.)
Šīs puiciskās plūkšanās fonā interesanti izskatījās Nacionālās apvienības lēmums kā savu mēra kandidātu virzīt dāmu - tieslietu ministra padomnieci Baibu Broku. Lai nu arī Latvijas iekšpolitikā labas manieres nav sevišķi izplatītas un daiļajam dzimumam nav garantēta civilizētāka attieksme no konkurentu puses, tomēr nav noliedzams, ka tādi indivīdi kā bijušais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš būtu parocīgi vismaz Saskaņas centram savu vēlētāju tracināšanai. Protams, jautājums ir par Brokas kompetenci Rīgas tematikā, tomēr, ja viņai savu padomu neliegs NA biedrs, VARAM parlamentārais sekretārs un pats bijušais Rīgas domnieks Einars Cilinskis, minētā kundze varētu būt ievērības cienīga dalībniece priekšvēlēšanu cīņās.
Reformisti nebeidz pārsteigt
2. Pagājusī nedēļa Reformu partijai (RP) aizsākās veiksmīgi. Jandalēšana ap partijai piederīgo pašvaldību lietu ministru kļuva klusāka (jo parādījās citas t. s. skaļās tēmas), savukārt RP deleģētais izglītības ministrs saņēma publisku Valsts prezidenta atbalstu savām reformām (iespējams, Bērziņa ietekmē pieļāvīgi pret tām kļuva arī Ķīļa kolēģi valdībā no citām partijām). Likās - vismaz pamiers. Kas to deva...
Ja Daugavpils domes vadītāja Žanna Kulakova tikai pati būtu izteikusi vēlmi pievienoties RP un RP līderi delikāti paustu gatavību izskatīt šo «nopietno piedāvājumu», tā būtu viena situācija. RP, kurai nav - objektīvu iemeslu dēļ - pārstāvniecības pašvaldībā, toties tā sapriecājās, ka bijušās «mācītāju partijas» (tātad oligarhu) pārstāvi, kura vēl nesen runāja par savas partijas dibināšanu, apsveica ar gavilēm. Atliek rekomendēt RP līderiem Rīgā veltīt dienu Daugavpils vietējo mediju - pašreizējai domei opozicionāro - caurskatīšanai, lai vismaz viņi apjaustu jautājumus, kādus RP uzdos Kulakovas kundzes uzņemšanas partijas rindās gadījumā.
Zināmu pārsteigumu gan sagādāja arī NA, kas, šķiet, izlēma: ja reiz pateikts A (atsevišķs saraksts pašvaldību vēlēšanās Rīgā), nav vērts vilkt garumā ar B pateikšanu. Proti, NA pavēstīja - ja pārējā koalīcija neatbalstīs apvienības priekšlikumus par ģimeņu politiku (naudas izteiksmē mazliet virs 30 miljoniem latu), NA neatbalstīšot nākamā gada budžetu. Ņemot vērā, ka NA vēl nav tik labi apguvusi prasmi pēc laiciņa atteikties no saviem ultimātiem, prasība uztverama nopietni.
Koalīcijas partneri jau to novērtējuši ar paskābām sejām kā destabilizējošu un ekonomiski neatbildīgu, tomēr nepārspīlēsim. Pirmkārt, NA nostāja liks precīzāk pamatot citas izdevumu pozīcijas nākamā gada budžetā (kāpēc X ir svarīgāks par atbalstu ģimenēm?), kas vienmēr ir vērtīgi. Otrkārt, kamēr nākamā gada budžets nonāks līdz reālai apspriešanai parlamentā, makroekonomiskās prognozes 2013. gadam, iespējams, vairs nebūs tik optimistiskas kā pašlaik (vēl pagājušajā nedēļā tika apgalvots, ka IKP pieaugums nākamgad pārsniegs 3%) un NA kā adekvāts politisks spēks savas prasības mazinās - ja redzēs, ka pieticīgāk tiek plānoti arī citi izdevumi.
Runājot par, šķiet, neizbēgamo prognožu pārskatīšanu, jāpiemin kāda pagājušajā nedēļā pieminēta (nepamatoti klusi) tēma. Latvijas makroekonomisko rādītāju uzlabošanās, it sevišķi uz citu Eiropas valstu fona, priecē un nav «uzzīmēta». Tomēr - ja ņem vērā, ka Valsts ieņēmumu dienests aktīvi strādā, fakts, ka nodokļu parādi turpina pieaugt, liecina, ka ekonomikas atkopšanās nav vienmērīga un krīzes sekas vēl tik drīz «neuzsūksies».
Kā mums ir paveicies...
3. Un cik patiesībā negatavi mēs esam globālās pasaules izaicinājumiem... Ir kaut kas vienlaicīgi omulīgs un biedējošs skatā, ka Latvijā publika var noņemties ar šādām iekšpolitiskām rotaļām, kārtējo musulmaņu fanātisma uzliesmojumu pasaulē vērojot tikai televizora ekrānā, - «uz mums tas neattiecas». Vai mēs mācētu aizstāvēt izteikšanās brīvību vardarbības priekšā? Vai mēs esam gatavi lielākam naidam par komentāriem internetā? Un cik ilgi vēl mēs varēsim sev šos jautājumus neuzdot?
Šonedēļ
4. Valdības darba kārtībā nonākusi Finanšu ministrijas sagatavotā koncepcija par nodokļu režīmu mazajiem uzņēmumiem - apkopota citu valstu pieredze, un izvērtēti dažādi nodokļu režīmu varianti. Papildus sēdes slēgtajā daļā būs diskusijas par valsts budžetu nākamgad. Savukārt starp jautājumiem, kurus skatīs Saeimas komisijas, varētu atzīmēt: kā Tieslietu ministrijai veicies ar Valsts kontroles ieteikumu izpildi, cik adekvāts no patērētāju viedokļa ir aptieku izvietojums un medikamentu pieejamība, kā uzlabot pārvaldību Latvijas Nacionālajā operā.