«Labi, ka mēs nesaprotam, ko mums kliedz nopakaļ uz ielas, bet pieņemam, ka nekas pozitīvs tas nav. Gadījies, ka jauni vīrieši nāk klāt pieturās un grūsta, dzen prom. Daudzām vietām esam spiesti iet garām ar līkumu - visbīstamākā ir Centrālās stacijas apkaime. Nekad nestaigājam pa vienam: tā būtu pašnāvība - ja ne fiziska, tad morāla! Arī divatā atgriežoties no veikala vai universitātes, garastāvoklis pa ceļam tiek tā sabojāts, ka nav vairs vēlmes ķerties pie grāmatām,» saka Afans. Taču tā esot mazākā bēda - sava ārējā izskata atšķirību dēļ abi topošie mediķi tiekot regulāri apkrāpti ēstuvēs un veikalos. Bet vislielāko krāpniecību, viņuprāt, īstenojusi nekustamo īpašumu kompānija un Krišjāņa Barona ielas dzīvokļa saimnieks Igors Verba - jauniešiem ticis sastādīts kļūdains īres līgums, kuru pats īpašnieks pārkāpis, pirms dažām dienām ierodoties un liekot indiešiem uz karstām pēdām izvākties, lai gan visus maksājumus viņi bija veikuši, ieskaitot depozītu 500 eiro apmērā. Šo naudu I. Verba viņiem tagad atsakās atdot un, komentējot situāciju Dienai, ir agresīvi noskaņots: «Ja viņus kas neapmierina - lai tiesājas!» Abi studenti rāda dzīvokļa īpašnieka ienestās ar roku rakstītās lapiņas par komunālajiem maksājumiem - maija beigās saimnieks papildus uzrēķinājis 200 eiro, lai gan apkures sezonā rēķins bija divtik mazāks.
Krāpšanas nogurdināti
«Mēs uzstājām, ka gribam norēķināties ar pārskaitījumu, bet īpašnieks lika maksāt skaidrā. Rēķinus un kvītis nesaņēmām, bet bijām spiesti piekrist nosacījumiem, jo mums nebija, kur dzīvot.» No dzīvokļa izlikšanas dienā pārdzīvotā stresa dēļ viens no studentiem nav spējis sagatavoties eksāmenam, tāpēc to nenokārtojis, un nu viņam draudot semestra kursa atkārtota studēšana. Abusohails atklāj, ka apsver iespēju pēc Indijā pavadītā vasaras brīvlaika uz Latviju vairs nebraukt un studijas šeit neturpināt, jo neesot gatavs vēl piecus gadus ciest no «nagu maucējiem». Ne ar ko tamlīdzīgu iepriekš viņš neesot saskāries un saka, ka Latvijā iemācījies neuzticēties cilvēkiem. Saistībā ar dzīvokļa īpašnieka krāpšanos abi jaunieši esot vairākkārt vērsušies arī Valsts policijā, taču pretimnākšanu neesot saņēmuši. Vēl vairāk - likumsargi norādījuši, ka palīdzēt atgūt izkrāpto naudu neesot viņu spēkos. «Pirms dažām dienām kāpņu telpā mūsu draugu - indieti, kurš Rīgā atvēra restorānu, - piekāva krievu izcelsmes vīrietis. Policija pateica, ka cietušais var rakstīt iesniegumu, bet tas palikšot viņu atvilktnē,» saka Abusohails.
Uz to, ka Latvijā nejūtas droši savas ādas krāsas dēļ, Dienai norāda arī RSU students zviedrs Ādams: «Pats neko sliktu neesmu piedzīvojis, bet izvairos staigāt apkārt, lielāko daļu laika pavadu mācoties - mājās vai universitātē. Uz ielas man tiek pievērsta apgrūtinoši liela uzmanība.»
Tumsnējiem durvis ciet
Ārvalstu studentu skaits Latvijā pēdējos gados palielinājies par trešdaļu, sasniedzot gandrīz piecus tūkstošus. Veikti aprēķini, ka šī pagaidu imigrantu grupa Latvijā ik gadu iztērējot ap 20 miljoniem eiro - par studiju maksu, precēm un pakalpojumiem. Izglītības jomas autoritātes arvien uzsver, ka valstij jāorientējas uz augstākās izglītības eksportu, tikmēr vietējā sabiedrība nav gatava ārējā izskatā atšķirīgu cilvēku uzņemšanai, par ko liecina studentu atsauksmes un dažādas aptaujas. Tā, piemēram, pirms gada prezentētā apjomīgā Rīgas Tehniskajā universitātē veiktā pētījuma dati liecina, ka ceturtā daļa ārvalstu studentu Latvijā saskārušies ar diskrimināciju.
RSU un iestādes ārējo sakaru organizatore Simona Gurbo atklāj, ka sūdzības tiekot saņemtas regulāri: «Pārsvarā no studentiem, kuri, lai gan ir Eiropas Savienības (ES) pilsoņi, ir tumsnējas ādas krāsas. Viņus nelaiž klubos, restorānos, kā arī [sūdzības ir] par to, ka viņi ir piekauti, grūstīti, uz viņiem ir kliegts, draudēts. Ir problēmas ar dzīvokļu izīrēšanu - daudzi, ieraugot melnādainu studentu, nevēlas viņiem izīrēt dzīvokli.» To Dienai apstiprina arī Afans un Abusohails - februārī viņi bijuši spiesti mitināties viesnīcā, jo dzīvokļu īpašnieki neesot gribējuši slēgt ar viņiem darījumus, atklāti pasakot, ka indiešiem neizīrē.
Drošībniekiem darba maz
«Aptaujas rāda, piemēram, to, ka mēs neesam gatavi uzņemt Tuvo Austrumu un Āzijas valstu pilsoņus, jo baidāmies zaudēt identitāti, daļā sabiedrības pastāv viedoklis, ka iebraukušie cilvēki pamatā ir mazizglītoti,» martā, atklājot Sabiedrības integrācijas fonda par ES līdzekļiem organizēto kampaņu Savi cilvēki, sacīja Cilvēktiesību centra pētniece Sigita Zankovska-Odiņa.
Lai gan pētījumi liecina, ka Latvijā pastāv diskriminācija pēc etniskās piederības un cittautieši spiesti saskarties ar rasu naida izpausmēm, šķiet, ka cietušie izvēlas norīt «krupi», jo līdz varas iestādēm ziņas par daudziem gadījumiem nenonāk. Rasu naids ir Drošības policijas kompetencē, un iestādē pēdējo piecu gadu laikā sākts tikai viens kriminālprocess saistībā ar iespējamu rasu naida gadījumu. Taču arī šī lieta tikusi izbeigta, jo noziedzīga nodarījuma sastāvs neesot konstatēts. Tiesībsarga birojā pērn sāktas piecas pārbaudes lietas par diskrimināciju uz rasu vai tautības pamata. Arī Latvijas Cilvēktiesību centrs (LCC) saņemot maz sūdzību - tikai ap divām gadā.
Samierniece Aminata
Trešo valstu pārstāvji Latvijā iebrauc un uz dzīvi apmetas gan studiju, karjeras, ģimenes dibināšanas nolūkos, gan izmantojot iespēju tikt pie uzturēšanās atļaujas Eiropas Savienībā (ES). Tieši šī iemesla dēļ ķīnieši kļuvuši par visstraujāk augošo minoritāti Latvijā: trīs gados viņu skaits ir divpadsmitkāršojies - no 70 līdz 850 personām, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati. Kopumā pašlaik Latvijā mīt 70 tūkstoši citu valstu pilsoņu, kuri savu nākotni saista ar mūsu valsti.
Pēdējās nedēļās negatīvu ažiotāžu sabiedrībā raisīja bēgļu jautājums - saskaņā ar Eiropas Komisijas plānu Latvijai var nākties solidarizēties ar citām ES valstīm un tuvākajos gados uzņemt 700 patvēruma meklētāju no Āfrikas. Ja paļaujas uz Eirobarometra jaunākā pētījuma datiem, viņiem Latvijā neklāsies viegli - esam pret imigrantiem visnegatīvāk noskaņotā sabiedrība Eiropā. LCC direktore Anhelita Kamenska Dienai norāda, ka viena no lielākajām problēmām esot terminu jaukšana - nereti latvieši bēgļus maldīgi pielīdzina nelegālajiem imigrantiem. Turklāt sabiedrībā valdot kritiski stereotipiska uztvere, ko kultivējot gan mediji, gan politiķi. Taču ir arī pozitīvas vēsmas. «Daudzi Latvijas iedzīvotāji strādājuši vai mācījušies ārpus Latvijas, guvuši pieredzi ar dažādas etniskas izcelsmes cilvēkiem - tas viss ietekmē [kopējo situāciju], aizspriedumi mazinās. Sabiedrības attieksme mainījās arī pēc Aminatas panākumiem Eirovīzijā,» uzskata A. Kamenska.
Lielākā daļa sabiedrības izglītošanas un tolerances veicināšanas aktivitāšu Latvijā finansē ES. Pašlaik par Eiropas trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda 2013. gada programmas naudu norit kampaņa Savi cilvēki, kuras mērķis ir mazināt rasu un nacionālos aizspriedumus. Virkni projektu īsteno nevalstiskās organizācijas un iestādes, kas saņem atbalstu no Kultūras ministrijas. Tā atbildīga par trešo valstu pilsoņu integrāciju Latvijā, un šim nolūkam ES uz gadu piešķīrusi 1,7 miljonus eiro, bet no valsts budžeta atvēlēts vēl pusmiljons. Tas ir par 600 tūkstošiem eiro vairāk nekā iepriekšējā periodā.