«Mums ir trīs mēneši, lai sagatavotos jaunajam mācību gadam - lūgsim vasarā atraut skolu pedagogus no atvaļinājuma, lai atgādinātu, kā rīkoties un novērst vardarbību bērnu vidū,» sola LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme. Tikmēr Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) atklājusi jaunu pārkāpumu Jaunjelgavas vidusskolas direktores Laumas Mīlīgas darbībā: «Direktore nav rīkojusies saskaņā ar pašas apstiprinātajiem skolas iekšējās kārtības noteikumiem. Tie paredz, ka gadījumos, ja skolēns izdarījis vismaz trīs pārkāpumus, lieta jānodod Jaunjelgavas novada domes administratīvajai komisijai vai policijai. Savukārt vardarbībā vainotais piektklasnieks jau ilgstoši veicis pārkāpumus,» skaidro VBTAI priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa.
Atlaišana nedraud
Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) pret skolas direktori uzsācis administratīvo lietvedību, kuras rezultātā viņai varētu tikt piemērots administratīvais sods. «Direktore nav pildījusi savus pienākumus un nenodrošināja skolēnu tiesības uz drošu vidi,» norāda IKVD vadītāja Inita Juhņēviča. Uz jautājumu, vai par šiem pārkāpumiem L. Mīlīgu no amata varētu atstādināt, I. Juhņēviča atbild, ka tas ir pašvaldības kompetencē.
Ņemot vērā, ka Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks un skolas direktore ir partijas biedri Vienotībā, šāds scenārijs, vismaz līdz pašvaldību vēlēšanām, ir maz ticams. Turklāt G. Libeks Dienai jau iepriekš norādīja, ka direktores vainu notikušajā nesaskata, jo, viņaprāt, visi iespējamie atbalsta pasākumi tika nodrošināti. Tam savā atzinumā nepiekrita IKVD, skolas vadībai pārmetot sociālā pedagoga neesamību.
Jāuzticas profesionāļiem
«Ne psihologs, ne sociālais pedagogs skolā tiešā izpratnē nav drošības garants - patīkama vide mācību iestādē veidojas tikai tad, ja pastāv sadarbība starp skolu, vecākiem un speciālistiem,» pārliecināta Latvijas Skolu psihologu asociācijas valdes priekšsēdētāja Iveta Grāvīte. Viņa norāda, ka psihologi daudzos gadījumos var palīdzēt skolēnam atbrīvoties no agresivitātes: «Galvenā lieta, kas skolas psihologam būtu jādara - jāvēro bērns stundās un starpbrīžos. Saprotot, kā viņš reaģē saskarsmē un kas izraisa agresiju, var izvēlēties efektīvāko metodi, lai uzvedības traucējumus novērstu,» pieredzē dalās I. Grāvīte. Savukārt Rīgas Lietuviešu vidusskolas skolotājs Oskars Kaulēns, kurš skolā strādā programmas Iespējamā misija ietvaros, novērojis, ka daudz lielāka problēma skolēnu vidū ir emocionālā vardarbība. «Drošu vidi lielā mērā veido tieši skolotājs - ja viņš nepiever acis ne uz vienu vardarbības gadījumu un katru no tiem uzreiz cenšas atrisināt, tad aizskartais bērns saprot, ka skolotājam nav vienalga un uz viņu var paļauties,» pārliecināts jaunais pasniedzējs.
Tikmēr Jaunjelgavas mērs G. Libeks arī pēc Dienas atklātajiem viņa prettiesiskajiem nodomiem atskaitīt no skolas vardarbībā vainoto zēnu no šīs ieceres nav atteicies. Novada domes deputāti par šo jautājumu lems ceturtdien.