Tas ļoti palīdz veterinārārstam identificēt problēmu un laikus uzsākt dzīvnieka ārstēšanu. Šoreiz par ļoti aktuālu jautājumu - onkoloģiskajām saslimšanām dzīvniekiem, kas bieži skar tieši mūsu gados vecākos mīluļus.
Aizdomas par onkoloģisku saslimšanu nereti rodas veterinārārsta galvā pēc dzīvnieka klīniskās izmeklēšanas. Taču tikt līdz konkrētai diagnozei nav vienkārši. Sākas samērā ilgs un sarežģīts izmeklēšanas process - analīzes, rentgenoloģiskā, sonogrāfiskā izmeklēšana utt. Tomēr it bieži izmeklējumi joprojām nesniedz pārliecinošu atbildi onkoloģijai. Izmeklēšanas process veterinārmedicīnā joprojām bieži ir apgrūtinošs nepietiekamā diagnostiskā aprīkojuma dēļ.
Atklāt jaunveidojumu ķermeņa dobumos, ieslēgtu dziļi orgānos vai starp tiem, bieži ir ļoti sarežģīti un bez datortomogrāfijas vai magnētiskās rezonanses gandrīz neiespējami, kur nu vēl izvērtēt jaunveidojuma attīstības pakāpi, veidu un ķirurģiskās piekļuves iespējas. Pateicoties lielajām investīcijām LLU Veterinārmedicīnas fakultātes klīnikā, beidzot arī dzīvniekiem šāds izmeklējums kļuvis pieejams.
Sešpadsmit slāņu datortomogrāfs ļaus samērā ātri un precīzi iegūt priekšstatu par ķermeņa audu un orgānu stāvokli, konstatēt jaunveidojumus, izvērtēt to izplatību un raksturu, papildus lietojot kontrastvielu izmeklējuma laikā. Jāatzīmē, ka šis izmeklējums ir ļoti svarīgs gan mīksto audu, gan arī skeleta un neiroloģisko saslimšanu diagnostikā.
Ja arī diagnoze sliecas uz onkoloģijas pusi, ne vienmēr uzreiz var teikt, ka dzīvniekam ir vēzis, ar ko parasti apzīmē ļaundabīgu, agresīvu jaunveidojumu. Svarīgi iespēju robežās veikt tālāku izmainīto audu laboratorisko izmeklēšanu jeb citoloģisko vai histoloģisko izmeklēšanu. Izmainītos audus iegūst no jaunveidojuma biopsijas ceļā. Tikai šīs izmeklēšanas rezultāti dos galīgo diagnozi un slēdzienu par turpmāko rīcību un ārstēšanas iespējām. Audu histoloģiskā izmeklēšana parasti ilgst nedēļu vai ilgāk, un to veic šajā procesā specializējušies veterinārārsti, vispirms audus specifiski apstrādājot un krāsojot, bet tad jau šūnu līmenī izvērtējot mikroskopā.
Svarīgi, lai visi izmeklēšanas posmi līdz nonākšanai pie galīgās diagnozes būtu pārdomāti un mērķtiecīgi. Uzsākot procesu, svarīgi to novest līdz galam un neizlaist kādu no nepieciešamajiem izmeklējumiem. Dzīvnieku īpašniekam jāsaprot, ka slimību diagnostika ir ļoti sarežģīts un atbildīgs process, kurā parasti iesaistīti vairāki attiecīgo jomu pārzinoši speciālisti. Dzīvnieka īpašnieku un pašu pacientu šim procesam cauri ved ārstējošais veterinārārsts, kurš ir galvenais procesa vadītājs un kopā ar dzīvnieka īpašnieku uzņemas atbildību par izmeklēšanas gaitu no sākuma līdz galam.
*Dr.med.vet., VMF Klīniskā institūta docents