Lolita Čigāne
Katram cilvēkam, kas vispār ir spējīgi piecelties no gultas, un arī pat tiem, kas nespēj piecelties no gultas, ir noteikti jāpaprasa, lai viņiem atnes to urnu, un ir jānobalso. Ikvienam ir obligāti jānobalso, jo, izvēloties nepaust viedokli par šo Latvijas valstij tik būtisko jautājumu, tā ir gļēvulība un slinkums.
Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK)
Vienkārši latviešiem ir demokrātiskā ceļā jāsakauj visi šie pretvalstiskie elementi, kas mīt mūsu valstī.
Andrejs Judins
(Vienotība)
Piedalīšos, lai tēma būtu slēgta, proti, mēs iedomāsimies situāciju, ka 200 tūkstoši no- balsos par otru valodu, 200 tūktoši nobalsos pret un tad pārējie sēž mājās. Es domāju, ka tie, kas grib otru valodu, spekulēs un domās, ka puse vēlas tā, puse vēlas otrādi, līdz ar to mēs nevarēsim pārtraukt visas šīs diskusijas.
Inese Laizāne (NA)
Man ļoti nepatīk tāda muskuļu rādīšana, bet šoreiz nav cita varianta. Šis ir mūsu pienākums iet un apliecināt mūsu nelokāmo vēlmi par neatkarīgu Latvijas valsti.
Ojārs Ēriks Kalniņš
(Vienotība)
Ja referendums ir, es domāju, ka ir jāsūta skaidri signāli, ka vairākums šajā valstī ir pret šādām izmaiņām, kas, manuprāt, ir antikonstitucionāli.
Jānis Lāčplēsis
(Vienotība)
Ir tagad viena ļoti slikta tendence - tagad visi mēģina sastādīt sarakstus, kuri balsos par un kuri balsos pret. Tiesības paust viedokli ir ikvienam, bet piedalīties vajag obligāti. Es tagad negribu veidot tos sarakstus.
Atis Lejiņš
(Vienotība)
Ko jūs domājat, es iešu un balsošu par krievu valodu? Nevar būt nekādas runas par to, ka Latvijā varētu būt divas valsts valodas.
Jānis Klaužs
(ZZS)
Ziniet, es domāju, ka šajā valstī ir ļoti daudz citu problēmu, ko vajag risināt. Es domāju, kāpēc cilvēki pamet šo valsti, kāpēc viņiem darba trūkst. Es nevēlos lauzīt galvu par visām šīm banānu mizām, ko mums nepārtraukti pamet ceļā, lai mēs nedomātu, kāpēc cilvēkiem šeit tik smagi iet un kāpēc pamet šo valsti tā, it kā mēris šeit plosītos.
Gunārs Rusiņš
(ZRP)
Es balsošu lai būtu viena valoda, un tā ir latviešu valoda. Tas ir rakstīts Satversmē, un man kā pilsonim un kā patriotam sava valoda ir jāaizstāv. Es esmu devis zvērestu aizstāvēt latviešu valodu.
Andrejs Elksniņš
(SC)
Tā, protams, ir katra brīva izvēle piedalīties vai ne. Tomēr ir ļoti slikti, ja politiķu kaušanās rezultātā sašķeļas sabiedrība. Politiķiem sabiedrību vajadzētu vienot, nevis rīdīt savā starpā, kā tas notiek šobrīd.
Ivars Zariņš
(SC)
Šis jautājums arvien vairāk un vairāk tiek pārvērsts ķīviņā, kurš tagad ir vislielākais latvietis. Tajā pašā laikā politiķi aizmirst, ka runa nav par valodu, bet par politiku, kas līdz šim tika piekopta. Sabiedrība tiek sašķelta, un, ja tas tā turpināsies, mēs varam zaudēt savu valsti.
Ivans Klementjevs
(SC)
Jā, plānoju piedalīties. Kā jūs paši domājat? Ja latvieši cīnās par latviešu valodu, es esmu krievs. Kā jūs domājat, kā es varētu balsot? Ko, es esmu pret saviem vecākiem? Neesmu. Pret saviem vecvecākiem? Arī neesmu.
Igors Meļņikovs
(SC)
Urbanoviča kungs un Ušakova kungs balsos par, tad es ar viņiem.
Rihards Eigims
(ZZS)
Es neiešu uz referendumu, lai gan uzskatu, ka jābūt vienai valsts valodai. Es pats esmu no Daugavpils, un šeit daudzi pensionāri nezina latviešu valodu, viņi ir veci, un viņiem ir grūti iemācīties. Tai pašā laikā zinu, ka Daugavpilī pašvaldībā ar viņiem runās krieviski un problēmu nebūs. Saskaņas centrs šo jezgu ir iesācis tikai tāpēc, ka viņus nepaņēma valdībā.
Sergejs Mirskis
(SC)
Notiek nopietna manipulācija ar valodas jautājumiem, tāpēc ka tēze, kas skan no labējo partiju puses, ka valstiskuma pamatne ir valoda. Es nepiekrītu tādiem uzskatiem, es uzskatu, ka nav nevienas valsts pasaulē, kur valodai būtu tāda loma valstiskuma nozīmē. Valstiskuma pamats ir tauta, un tieši tautas dēļ tiek lietotas varas struktūras, tieši tautas dēļ tiek rakstīta Satversme, un tāpēc tauta ir pats svarīgākais valstī. Šeit pie mums notiek manipulācija un Latvijas tauta ir ne tikai latvieši, bet arī krievi un citu tautu pārstāvji, tāpēc jāskaitās ar visiem cilvēkiem.
Arturs Rubiks
(SC)
Latviešu valodai ir jābūt vienīgai valsts valodai, tomēr uzskatu, ka pašvaldībās, kurās dzīvo vismaz 20% cittautiešu, vajadzētu ieviest vēl vienu oficiālo valodu. Tāda ir Eiropas prakse.
Apkopoja Anete Ugaine, Mārtiņš Šmits