Likumā nav arī teikts, kā pašvaldības varētu sadalīties. Kad par to izšķīrās Rojas novads, no kura atdalījās Mērsraga pašvaldība, Saeima pieņēma atsevišķu likumu. Tas ir vienīgais novadu sadalīšanās gadījums pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas 2009. gadā. Alojas novads, kur līderu ambīciju dēļ Aloja un Staicele tā arī nesatuvinājās, līdz balsojumam Saeimā nav nonācis. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir sagatavojusi starpziņojumu, izvērtējot administratīvi teritoriālās reformas rezultātus. Līdz 1. martam VARAM ar to iepazīstinās valdību, informēja VARAM valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze un Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits. No valdības ministrija sagaida uzdevumus, lai varētu izpildīt Saeimas jau uzticēto pienākumu - līdz 1. oktobrim sniegt atzinumu par valsts funkciju decentralizāciju. Tā ir sena diskusija, kas allaž beigusies neveiksmīgi, jo ministrijas nebija gatavas nodot savas funkcijas un tām paredzēto finansējumu reģioniem. Likums arī paredz līdz gada beigām sagatavot reģionālo pašvaldību likumu.
Apvienoties, bet brīvprātīgi
Līdz šim jautājumu par decentralizāciju skatīja kontekstā ar reģioniem, bet I. Raugze vairāk raugās uz decentralizāciju novadu pašvaldību līmenī, ja nākotnē izveidosies tik spēcīgi novadi, kas spēj palielināt funkciju apjomu. VARAM neplāno īstenot pašvaldību piespiedu apvienošanos, bet cer, ka nākamajā sasaukumā šī diskusija turpināsies un pašvaldības novērtēs lielāka mēroga novadu priekšrocības. «Būtiski, lai mēs spētu vienoties par jaunu karti, bet stimulēsim brīvprātīgo apvienošanos, piedāvājot dažādus instrumentus, kas to stimulētu,» sacīja I. Raugze, raugoties uz laika posmu līdz 2020. gadam. Ar teikto, visticamāk, domātas lielāka mēroga pašvaldību priekšrocības piedalīties ES fondu līdzekļu apgūšanā.
Pašvaldību attīstības iespējas tagad ir tikpat atšķirīgas kā novadu mērogi - Baltinavas novadā ir ap 1370 iedzīvotāju, bet Ogres novadā vairāk nekā 35 000. Bijušajos Gulbenes, Madonas, Rēzeknes, Talsu, Ventspils, Saldus, Daugavpils rajonos viena novada robežās tagad dzīvo visi vai lielākā daļa rajonu pagastu. Savukārt Alsungas, Iecavas un vēl vairāki novadi izveidojās uz vienas pašvaldības bāzes. Jēkabpils, Krustpils, Rēzeknes, Jelgavas, Garkalnes un vēl vairāku novadu administrācijas atrodas citas pašvaldības - lielās pilsētas - teritorijā. «Skaidrs, ka Rēzeknes novada attīstības centrs ir Rēzeknes pilsēta, bet administratīvi šīs divas teritorijas ir sadalītas,» norāda I. Raugze. Bijušais pašvaldību ministrs Edgars Zalāns to uzskata par būtisku reformas problēmu, ka lielās pilsētas neapvienojās ar apkārtējiem pagastiem. Jēkabpils domes priekšsēdis Leonīds Salcēvičs atgādina, ka pilsēta vēlējās veidot novadu kopā ar laukiem, bet tam pretojās pagasti.
Starpziņojums parāda, ka iedzīvotāju skaits novados turpina samazināties un līdz ar to samazinās arī nodokļu ieņēmumi. Savukārt, samazinoties budžetam, rūk arī iespējas iesaistīties ES fondu projektos ar līdzfinansējumu. «Ir pašvaldību loks, kurām ir risks, ka tās paliks nesamērojami dārgas tam iedzīvotāju skaitam, kas tur ir,» sacīja R. Bremšmits, runājot par administratīvajiem izdevumiem un budžeta ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju.
Aicina ministru pie sevis
Līvānu novadā, kas ir otrs vecākais novads Latvijā aiz Kandavas, tagad apvienojusies Līvānu pilsēta, kurā ir 9162 iedzīvotāji, un pieci pagasti. Mazākajā - Sutru pagastā - ir tikai 686 iedzīvotāji. Pašvaldības vadība norāda, ka investīciju sadalījums ir līdzvērtīgs visos pagastos, nodrošinot, ka neviena skola un bibliotēka nav slēgta, un pie atjaunotiem infrastruktūras objektiem tikuši arī pagasti. Bažas, ka nomales kļūs par visu aizmirstām teritorijām, šajā gadījumā nav piepildījušās, bet daudzviet tā ir noticis.
Dagdas novada priekšsēdis Viktors Stikuts, kura vadītā pašvaldība atrodas 87 kilometrus no Daugavpils, 67 kilometrus no Rēzeknes, bet 36 kilometrus no Krāslavas, neredz vajadzību iekļauties lielākā novadā. «Tie ministri, kas plāno jaunu reformu, aizies pa to pašu taku, pa kuru aizgāja Tautas partija,» nesen sacīja V. Stikuts. Viņš atgādina, ka ir pagasti, kur vairs nav ne skolu, ne pasta nodaļu, ne bankomātu, ne arī iespēju nokļūt uz centru. V. Stikuts iesaka ministriem kādu nedēļu padzīvot vidēja lieluma novadā un uz savas ādas izbaudīt, ko tas nozīmē. Pašvaldību ministru savā novadā nav sagaidījusi arī mazākā - Baltinavas - novada domes priekšsēdētāja Lidija Siliņa, kurai kremt, ka ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) izbraucis cauri novadam, tajā neapstājoties. Savukārt Baltinavā esot bijis tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL!-TB/LNNK) un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP). Baltinavas novada priekšsēde joprojām uzskata, ka izdzīvot var pašu spēkiem. Vienīgi, atbildot uz jautājumu par attīstības iespējām, viņa atzīst: «Ir pagrūti.»
Ministra vai VARAM speciālistu vizīti Mērsragā gaida arī šī novada priekšsēdis Lauris Karlsons, kura mērķis ir pierādīt, ka arī nelielā novadā var attīstīties un radīt darba vietas. Mērsragā gan ir osta, un tas atrodas salīdzinoši netālu no lielajiem centriem. L. Karlsons ir gatavs pārņemt arī valsts funkcijas un ir nemierā, ka pašvaldībai jārūpējas par jūras krastu, kas patiesībā ir valsts pienākums. Viņu neapmierina arī iecere stimulēt lielāka mēroga pašvaldības ar priekšrocībām ES fondu apguvē. Jau tagad uz tā dēvēto bērnudārzu naudu varot pretendēt tikai lielie centri, bet tā arī neviens neesot pateicis, ar ko bērnudārzs Rīgā ar 60 bērniem atšķiroties no pirmsskolas izglītības iestādes Mērsragā, kurā ir tikpat bērnu, sacīja L. Karlsons.