VL-TB/LNNK tagad ir arī valdošajā koalīcijā, kurā Visu Latvijai! nokļuvusi pirmo reizi. Taču valdības pastāvēšanas pirmās nedēļas jau parāda, ka Nacionālajai apvienībai vajadzēs pielikt lielas pūles, lai to nevarētu izmantot kā iemeslu šīs valdības darbības destabilizēšanai.
Pirmdien anonīms «labvēlis» medijiem atsūtīja Valda Zatlera apsvērumus par dažādiem politiskās situācijas attīstības scenārijiem. Tos viņš bija izteicis Zatlera Reformu partijas valdes un deputātu kopsēdē, paredzot šīs valdības krišanu martā, kam par iemeslu varot izmantot VL-TB/LNNK klātbūtni šajā valdībā. Pagājušajā nedēļā Latvijas Avīze rakstīja, kā Vācijas laikrakstā Berliner Zeitung materiāls par valdības veidošanu pieteikts ar virsrakstu Neonacisti pie valdīšanas Rīgā, raksturojot Nacionālo apvienību kā labēju ekstrēmu spēku. Uz šo publikāciju Latvijas vēstnieks reaģēja, norādot uz materiāla tendenciozitāti. Savukārt VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars rakstu saistīja ar «Krievijas informatīvās ietekmes panākumu Rietumu mediju telpā». Taču jaunajiem politiķiem, visticamāk, vēl ne reizi vien nāksies aizstāvēt sevi pret pārmetumiem, kam jebkurā laikā var izmantot epizodes no VL nacionāli radikālās darbības pagātnē vai tās atsevišķu biedru izteikumus sociālajos tīklos.
Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis Dienai atzina, ka Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK cenšas būt konstruktīva un kļūt politiski pieaugusi, jo klāt nākuši savās jomās cienīti cilvēki. Taču tai nav izdevies atbrīvoties no sava zīmola pamatelementa, ka viņi ir radikāļi, «kas velkas līdzi un tā ir problēma». Sociologs arī norāda, ka šā politiskā spēka darbībā dominē nacionālā tematika, kur viņi ir aktīvākie, bet apvienībai esot grūti atrast vēl kādu tēmu, kur uzrādīt kompetenci, lai bagātinātu savu zīmolu un padarītu to dažādāku, par ko esot jādomā.
Jāpierāda sevi Eiropā
Diena, turpinot vērtēt Saeimā iekļuvušo politisko spēku situāciju pēc ārkārtas vēlēšanām, VL-TB/LNNK varētu raksturot arī ar jaunā Saeimas deputāta Dāvja Stalta sacīto, ka Nacionālā apvienība ir atguvusi to, ko TB/LNNK reiz pazaudēja. Viņaprāt, tagad svarīgi nenokļūt atpakaļ tur, kur bija TB/LNNK, un atbrīvoties no jaunākā brāļa tēla. Taču TB/LNNK bija arī Eiropas konservatīvo un reformistu partiju grupā, kurā VL-TB/LNNK nevarēs automātiski nokļūt. Visu Latvijai! dalība jaunajā politiskajā spēkā var kļūt par apgrūtinājumu arī, lai iesaistītos Eiropas radniecīgo partiju grupā. VL-TB/LNNK ieiešana valdībā ir laba platforma, lai tā varētu sevi pierādīt kā nacionāli konservatīvs, nevis populistisks spēks un iekļauties Eiropas konservatīvo aliansē, Dienai teica bijušais apvienības līderis, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle. Viņš solīja darīt visu iespējamo, lai Nacionālā apvienība varētu tur iestāties. Vasarā VL-TB/LNNK nolēma uz apvienības bāzes veidot vienu partiju, kas vēl nav reģistrēta, jo partiju apvienošanās ir juridiski sarežģīts un ilgs process. Apvienošanās nozīmēs kā Visu Latvijai!, tā Tēvzemei un brīvībai/LNNK, kura ir viena no pieredzes bagātākajām partijām, likvidāciju. Drīz pēc šī lēmuma R. Zīle atkāpās no vadošiem amatiem apvienībā, lai it kā varētu vairāk laika veltīt darbam Eiropas Parlamentā.
R. Zīle ir gandarīts par apvienības Saeimas frakcijas kvalitatīvo sastāvu, kuru Dienai uzteica arī Jūras medicīnas centra valdes priekšsēdis, bijušais Rīgas mērs Jānis Birks. «Man ir ar ko salīdzināt. Tāpēc varu teikt, ka apvienībā pēc vēlēšanām es jūtos daudz komfortablāk nekā agrāk. Diskusijas ir vērstas uz mūsdienīgi nacionālu, nevis ekstrēmu domāšanu,» teica J. Birks, kurš ir TB/LNNK un VL-TB/LNNK valdē. Viņš tāpat kā R. Zīle, piemēram, minēja deputātus Ilmāru Latkovski, Vinetu Poriņu, kā arī Ināru Mūrnieci, jauno politiķi D. Staltu. Taču viņi neesot vienīgie, kas ļaujot cerīgi raudzīties uz frakciju. Visi uzrunātie par garantu tās konstruktīvam darbam uzskata frakcijas vadītāju Eināru Cilinski. Saeimā no TB/LNNK ievēlēja četrus deputātus - tieslietu ministru un partijas līdzpriekšsēdētāju Gaidi Bērziņu, Dzintaru Kudumu, Romānu Naudiņu un Dzintaru Rasnaču. D. Stalts, I. Latkovskis un Kārlis Krēsliņš pārstāv biedrību Demokrātiskie patrioti un nav nevienā politiskajā spēkā, gaidot jaunās partijas nodibināšanu, bet pārējie deputāti ir no Visu Latvijai! Arī D. Staltam, kurš pirms tam bija Pilsoniskajā savienībā, esot ar ko salīdzināt - ilgus gadus TB/LNNK bija viņa vecāki Dainis un Helmi Stalti. «Bērnībā sekoju līdzi tam, kas notiek TB/LNNK. Toreiz man Māris Grīnblats bija politiskā autoritāte. Viņa zināšanas un pieredze arī tagad frakcijas darbā ir liels pienesums,» teica D. Stalts, uzsverot diskusiju demokrātisko gaisotni sēdēs, kurās ļoti reti esot nepieciešami balsojumi. M. Grīnblats jau otro sasaukumu ir frakcijas konsultants.
Kliedēt mītus
VL-TB/LNNK ir gatava kompromisiem, kad notiek amatu dalīšana, par ko liecina tās vērā ņemamai ietekmei Saeimā neproporcionāli mazā pārstāvniecība - tikai divi ministri valdībā. Taču tā ir un palikšot nepiekāpīga jautājumos, kas skar latviskas Latvijas, valsts valodas, kultūras un citus nacionālos jautājumus. Šonedēļ, kad līdz ar Lāčplēša dienu Latvija sāks dzīvot valsts svētku noskaņās, VL-TB/LNNK dalība 11. novembra un Latvijas proklamēšanas gadadienas pasākumos 18. novembrī būšot ne mazāka kā citugad. Partija iecerējusi arī tradicionālo lāpu gājienu uz Brīvības pieminekli, teica Saeimas deputāts Imants Parādnieks, uzsverot, ka «mēs vienmēr godināsim savus karavīrus neatkarīgi no tā, vai tas kādam patīk vai nepatīk».
R. Dzintars, kura vadībā apvienība bija konstruktīva arī valdības veidošanas sarunās, uzsver, ka VL-TB/LNNK nedomā atteikties no savas pārliecības, bet tā ir noskaņota kliedēt mītus, kas par to ir radīti sabiedrībā. «Mēs bijām tie, kas ar zobiem un nagiem cīnījās par šīs valdības izveidošanu, jo visas pārējās alternatīvas šķita biedējošas no valsts interešu viedokļa,» sacīja R. Dzintars, atgādinot, ka visi citi koalīcijas modeļi būtu ar Saskaņas centru. Viņš un vēl vairāki apvienības pārstāvji uzsver, ka Latvijai lojāli cittautieši, kas ciena šo valsti un kultūru, var iekļauties latviskajās partijās. No Vienotības un Zatlera Reformu partijas šie cilvēki ir arī ievēlēti Saeimā. D. Stalts uzskata, ka līdz ar šo Saeimu «Saskaņas centra monopoltiesības uz Latvijas cittautiešiem ir beigušās», jo Latvijai lojālu cittautiešu intereses var aizstāvēt arī citas partijas.