2011. gadā 377,6 tūkstoši vidusskolas beidzēju nekārtoja it nevienu svešvalodas eksāmenu. Gadu pirms tam no valodām vairījās 366,5 tūkstoši, bet 1997. gadā nevienu svešvalodas gala eksāmenu nekārtoja tikai 153,5 tūkstoši skolēnu.
Citi apkopotie statistikas dati norāda, ka pagājušajā gadā no skolas beidzējiem vien 38,6% kārtoja noslēguma eksāmenu kādā no svešvalodām, taču 2010. gadā - 40,1% no visiem skolēniem. Visstraujāk kritis vācu un franču valodas piekritēju skaits, kas agrāk bijušas iecienītākās svešvalodas britu vidū. To apgūstošo skolēnu skaits gada laikā samazinājies attiecīgi par 15% un 13%.
Svešvalodu apguvēju skaits skolās nepārtraukti sarūk kopš 2004. gada, kad valodas ieviesa kā izvēles priekšmetu. Šo tendenci skolas un politiķi sauc par satraucošu un uzsver, ka atteikšanās no valodu stundām nav bijis pareizais solis. Izglītības ministrija plāno glābt situāciju, ieviešot Angļu bakalaurātu. Proti, tas būtu īpašs sertifikāts, ko saņemtu pēc skolas beigšanas, ja skolēns ieguvis labas sekmes angļu valodā, matemātikā, zinātnē, kādā svešvalodā un pēc izvēles vēsturē vai ģeogrāfijā.
«Mums ir jārisina tas, ka skolās arvien samazinās svešvalodu apguvēju skaits,» uzsvēra parlamentārietis Kriss Skidmors. Viņš uzsvēra, ka ideja par bakalaurātu ir sveicama, taču ar to vien varētu nepietikt. Valstī arvien aktīvāk izskan aicinājumi pieņemt skarbākus mērus. Daļa pat norāda, ka nepieciešams atjaunot svešvalodu apguvi kā obligātu prasību Lielbritānijas skolās.