«Ar izstādes nosaukumu mēs esam mēģinājuši akcentēt vienu no pamattēmām, ar ko savas radošās darbības laikā mākslinieks ir bijis visvairāk aizņemts,» par Ilūziju kā īstenību stāsta kuratore Daina Auziņa. Šajā Miervalža Poļa retrospekcijā būs apkopoti vairāk nekā divsimt viņa darbu no daudzām un dažādām kolekcijām ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām. Kuratore piebilst, ka kopumā šai izstādei mākslinieka radītos darbus ir atvēlējuši vairāk nekā četrdesmit to īpašnieku.
Šīs izstādes eksponāti ir sagrupēti trīs daļās. Pirmā un lielākā būs veltīta Miervalža Poļa glezniecībai un grafikai, kas «apdzīvos» piecsimt kvadrātmetru lielu platību. Divas mazākās telpas atvēlētas citām tēmām - vienā no tām būs eksponētas dokumentācijas gan foto, gan video formātā, tajā ir iemūžinātas Miervalža Poļa performances, kuras viņš pats dēvē par «spontāno teātri», bet otrā - dažādas liecības par dažādiem mākslinieka dzīves notikumiem (ekspozīcija Ilūzija kā īstenība atvērta līdz 24. jūlijam).
Savukārt pazīstamā latviešu mākslinieka Borisa Bērziņa (1930-2002) mantojuma kolekcijas darbu izstāde Sudrabs/zelts būs aplūkojama Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas ceturtā stāva izstāžu zālēs, kur agrāk bijuši bēniņi. «Šīs ir sarežģītas telpas,» sarunā ar laikrakstu Diena atklāj kuratore Gundega Cēbere, kura iepazīstina ar mākslinieka darbu ekspozīciju, kas sadalīta trijās vietās ar caurspīdīgām stikla grīdām un svaigi krāsotu baltu dēlīšu sienām, kuru smarža vēl ir jāizelpo un jāiepazīst labāk.
«Es domāju, ka Boriss Bērziņš ir viens no tiem autoriem, kuri spēj turēties blakus jebkam un spēj iedzīvoties jebkur,» uzskata kuratore. Šī mākslinieka darbu izstādes viņa ir rīkojusi gan Rīgas mākslas telpā, gan Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā un citās vietās, kur piedāvājusi ielūkoties bagātīgajā un daudzpusīgajā Borisa Bērziņa radošo darbu kolekcijā, kuru Latvijas Nacionālais mākslas muzejs savulaik saņēmis mantojumā saskaņā ar paša mākslinieka testamentu.
«Tas sniedz pārliecinošu priekšstatu par meistara ražīgā mūža veikumu, kur spilgti iezīmējas viņa talanta un esības uztveres savdabība,» akcentē kuratore. Jaunākajai izstādei viņa ir izvēlējusies ap četrdesmit mākslinieka darbiem, kuri izpildīti dažādās tehnikās - eļļas gleznojumi, zelta un sudraba plāksnīšu izmantojums, zīmējumi ar lodīšu pildspalvu u. c. Tie tapuši četrdesmit gadu laikā, kura sākumpunktā ir darbs ar nosaukumu Ieliņa (1959). To vidū ir vairāki iepriekš neeksponēti Borisa Bērziņa darbi (izstādi Sudrabs/zelts var apskatīt līdz 28. augustam).