«Ja bieži sāp ausis, tad noteikti jāmeklē cēlonis,» saka Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) klīnikas Linezers un SIA Locus Medicus otorinolaringoloģe Dace Snipe. Caurvējš, sēžot pie vaļēja loga vai braucot automašīnā ar atvērtu logu, izraisa nerva jutīgumu, taču šādā situācijā ausu ārsts nebūs īstais, pie kura vērsties pēc palīdzības, bet gan jāiet pie neirologa. Ja ir iesnas un tās netiek ārstētas, tas ir drauds, lai saslimtu ar vidusauss iekaisumu.
«Tas, ka bērnībā bieži sāp ausis, nenozīmē, ka šī problēma pavadīs visu mūžu. Daudziem bērniem līdz septiņu gadu vecumam ausis sāp biežāk nekā pieaugušajiem. Bet hronisks vidusauss iekaisums pieaugušajiem var būt nesekmīgi ārstēts vidusauss iekaisums bērnībā,» izklāsta ārsts Peksis.
Pirmā palīdzība
Ja sāk sāpēt ausis, labāk noskaidrot precīzi, kādas zāles jālieto, nevis sapirkt bezrecepšu medikamentus un, tos lietojot, novilcināt laiku līdz nopietnas ārstēšanās sākumam. D. Snipe zina stāstīt gadījumus, kad pēc tautā iecienītās ārstēšanās ar «ausu puķi - ģerāniju», ko saberzē un liek ausī, tā tur sapūst vai sakalst un tad jāārstē ne tikai vidusauss iekaisums, bet arī ārējās auss iekaisums.
Tomēr pirmā palīdzība ausu sāpju gadījumā ir pretsāpju medikamenti. Ja dzirde zudusi un neatjaunojas un ja pēc 4-5 stundām, kad zāļu iedarbība beidzas, auss turpina sāpēt, noteikti jāvēršas pie ārsta. Vidusauss iekaisumu ārstē ar antibiotikām. «Siltas kompreses nedrīkst likt,» brīdina D. Snipe. Kad ir vidusauss iekaisuma priekšstāvoklis, tad, ausis sildot, var veidoties līdzīgs efekts, kāds ir, uzvārot cīsiņu celofāna apvalkā, jo savienojuma - auss un aizdegunes - ejā tiek provocēti iekaisuma procesi.
Dzirde jāsaudzē
Pārspīlētas ir vecmāmiņu bažas, ka, skaļi klausoties mūziku, var kļūt kurls, uzskata mediķi. «Arī pārliecinošu pētījumu, ka mobilā tālruņa iespaidā tiktu iespaidota dzirde, nav. Mobilā tālruņa sarunas nenotiek tādā skaļumā, kas varētu iespaidot dzirdi. Taču, neapdomīgi skaļi klausoties mūziku tā dēvētajās austiņās, bieži vien skaļums sasniedz bīstamu līmeni,» brīdina ārste Snipe. Šādas situācijas ik rītu var dzirdēt un vērot sabiedriskajā transportā, kad kāda pasažiera austiņās skanošu mūziku dzird ne tikai blakus esošie, bet daudzi jo daudzi sabiedriskā transporta pasažieri. «Nav jau tādas pults, kur skaļums būtu izteikts decibelos, bet klausīties mūziku skaļumā virs 80 decibeliem vairāk nekā divas stundas dienā jau ir bīstami,» brīdina ārsts Peksis.
Dzirdes bojājums var rasties arī ļoti īslaicīga trokšņa iespaidā, tāda kā, piemēram, skaļš šāviens vai reaktīvās lidmašīnas izraisītais troksnis paceļoties. Ja dzirde tiek sabojāta ļoti skaļu trokšņu iespaidā, tad tas jau ir neatgriezeniski. Ar spiedzieniem un kliedzieniem bungādiņas nevar pārplēst, bet eksplozijas troksnis var būt bīstams. Ja bungplēvītē rodas caurums iekaisuma rezultātā vai mehāniski to pārdurot, piemēram, ar zīmuli bakstot ausi, tas pazemina dzirdi, bet ne tik dramatiski kā tad, ja tiek skarts dzirdes nervs. Bojātas bungplēvītes gadījumā jāizvairās no ūdens iekļūšanas ausī, jo tad vieglāk ausī var iekļūt mikrobi, kas savukārt var izraisīt iekaisumu.
Daktere Snipe atgādina, ka jāizmanto austiņas, ja uz sadzīves tehnikas iepakojuma tas instrukcijā ir teikts, piemēram, lietojot motorzāģus un urbjus. Vienu reizi, divas reizes lietojot skaļus darbarīkus, dzirde necietīs, bet, ja tādi jālieto bieži, nepieciešamas saudzējošas austiņas.
Vajadzīgie deguna pilieni
Vai bieži lidojumi, kuru laikā aizkrīt ausis, var bojāt dzirdi? Katrā ziņā diskomfortu tas rada un atstāj iespaidu pat uz vairākām dienām. «Straujas spiediena maiņas rezultātā gaisa spiediens ejā no aizdegunes uz vidusausi nepagūst izlīdzināties. Tā tas ir ne tikai lidojuma laikā, bet arī nirstot ūdenī. Problēma visbiežāk ir nevis ausī, bet degunā. Ja ir iesnas un ir jālido ar lidmašīnu, pirms lidojuma jāsapilina deguna pilieni, kas mazina tūsku. Gaisa spiedienu izlīdzina arī žokļu kustināšana - košļāšana, žāvāšanās imitācija,» situāciju skaidro daktere Snipe. Bet, ja bieži jālido un ausis aizkrīt arī tad, kad nav iesnu, jākonsultējas ar ārstu, jo var būt kādas anatomiskas īpatnības - šķība deguna starpsiena vai hroniskas iesnas, ko var ārstēt un izlabot.
Ausis nebakstiet
Maldās tie cilvēki, kuri higiēnas preču nodaļā nopērkamos kociņus ar vates piciņām abos galos sauc par ausu kociņiem. Skaidri un gaiši uz iesaiņojuma rakstīts, ka tie paredzēti kosmētikas noņemšanai.
«Auss gliemežnīca un sērs ausī jātīra tik daudz, cik ar mazo pirkstiņu var aizsniegt. Ar dažādiem kociņiem var sabakstīt sēra korķi ausī dziļumā. Sēra korķi paši evakuējas, cilvēkam runājot, ēdot (kustinot žokli), bet, ja resns kociņš sēru iestumj dziļumā, tad izveidojas blīvs sēra korķis, ko pats jau vairs nevar dabūt ārā,» informē D. Snipe. Pēc peldēšanās baseinā pietiek, ja ausis izpūš ar fēnu vai pēc peldēšanas palēkā uz vienas kājas, tādā veidā izpurinot ārā lieko ūdeni.
Sliktāk ir tad, ja ausīs nonāk kāds svešķermenis. «Cik pūpolu nav ausīs bijis! Sēkliņas, zirņi, pupiņas, mitrā vidē iekļuvuši, piebriest. Bīstama ir baterijas iebāšana degunā vai ausī. Kinderolu mazās mantiņas arī ir bīstamas. Bet visnepatīkamāk ir, ja ausī iekļūst kāds kustīgs kukainis, piemēram, prusaks, muša, sienāzis,» pacientu piedzīvotos gadījumus uzskaita Dace Snipe.
Auss ir gluži kā smilšu pulkstenis - tai vidū ir sašaurinājums. Ja svešķermeni, mēģinot izvilkt ārā, gadās «aizčakarēt» aiz tās šaurās vietas, tad faktiski pašam vairs nav iespējams to izvilkt ārā. Uzreiz pie ārsta! Nekādas pašdarbības ar pinceti. Ja ausī iekļūst kukainis, pirmā palīdzība ir to vispirms noslīcināt, ielejot ausī ūdeni vai eļļu. Tad brauciens līdz ārstam, kurš kukaini izvilks, nebūs tik mokošs.